Emocionālais Rēzeknes dzīvnieku patversmes apmeklējums
Patversmes dzīvnieku apciemojums izvērtās ļoti emocionāls. Ieraugot lielākus un mazākus suņus, kuri vēl tic cilvēkiem un kuri jau ir pārstājuši ticēt tam, ka viņiem būs savas mājas, arī studentu acīs sariesās asaras. Ieraugot suņu uzticamo acu skatienus un sadzirdot viņu rejas, priecīgākas un piesardzīgākas, studenti aizdomājās par cilvēku ļaunprātīgo un bezatbildīgo rīcību.
Arī apciemojot kaķus, studentu sirdīs iezagās skumjas. Brīvību tik mīlošie dzīvnieki sēdēja savos būrīšos un vērīgi nopētīja katru atnācēju. Kaķu acīs bija izlasāms, ka "tu esi atbildīgs par tiem, kurus pieradini".
Apciemojot dzīvnieku patversmes četrkājainos iemītniekus, līdzi tika atvestas arī dažādas viņiem sadzīvē noderīgas lietas, kā, piemēram, kaklasiksnas, segas, arī barība. Studenti izmantoja iespēju un izveda pastaigāties suņus.
Savos iespaidos par Rēzeknes dzīvnieku patversmes apmeklējumu dalās RTA studenti. Laura Kudravska ("Lietišķā komunikācija un tulkošana", 3.kurss): "Jau pirms braukšanas zināju, ka bez asarām neiztikt. Atbraucot uz Rēzeknes dzīvnieku patversmi, gandrīz visas meitenes sāka raudāt. Ieejot pie dzīvniekiem, smagi bija redzēt to, ka dažādu vecumu suņi un kaķi dzīvo patversmē un viņiem nav māju un saimnieku. Bija patīkami, ka atļāva ar suņiem pastaigāties. Lai gan lielai daļai dzīvnieku jau ir atrastas mājas, patversmē joprojām ir dzīvnieki, kuriem tās ir vajadzīgas. Ja kādam ir vajadzīgs mīlulis, kurš sagaidītu tevi mājās, tad tiešām iesaku apmeklēt patversmi, jo tur ir dzīvnieki, kuri būs pateicīgi, ka viņiem tiks dota otra iespēja dzīvot mājās, kur par viņiem rūpēsies."
Linda Pastare ("Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadība", 3.kurss): "Rēzeknes dzīvnieku patversmi apmeklēju otro reizi. Pirmā reize bija pagājušajā gadā. Patiess prieks, ka kopš tā laika patversmē ir veikti daudzi uzlabojumi. Visvairāk mani iepriecināja jaunā kaķu māja, kas nu ir ievērojami plašāka, kas padara to ērtāku gan ciemiņiem, gan pašiem mīluļiem. No malas jau liekas – viss ir labi, par dzīvniekiem rūpējas, viņi ir siltumā, samīļoti, pabaroti, bet brīdī, kad viņi skrien tev pretī, mēģina ierausties klēpī, sabučot, tu pēkšņi saproti, cik ļoti viņiem esi vajadzīgs tu, nevis cilvēki, kas atnāk, atnes kādu ziedojumu, aiziet un vairs nerādās, bet tieši tu – tas, kas paņems viņu mājās. To es saskatīju viņu visu acīs. Protams, nav jau tā, ka visi dzīvnieki ir tik aktīvi un bezbailīgi un uzreiz nāk klāt, ir arī bailīgie, kurus kādreiz kāds nodevis. Tomēr arī viņi cer, ka tu atnāksi un parādīsi, ka viss var būt savādāk, ka pasaule pastāv arī bez nodevības."
Simona Mazustērniniece ("Mārketinga sektora vadītājs", 2.kurss): "Man brauciens uz dzīvnieku patversmi likās interesants. Dzīvnieku patversmē biju pirmo reizi. Emocionāli ir ļoti grūti atrasties pie šiem suņiem un kaķiem, it īpaši pie suņiem. Ļoti žēl, ka viņiem nav katram sava saimnieka, kas rūpējas un kam dzīvnieks var uzticēties. Gribējās sunīšus ņemt līdzi uz mājām. Ļoti labi varēja pamanīt to, ka dzīvnieki tiešām grib būt kopā ar cilvēkiem un sajust viņu mīlestību. Manuprāt, cilvēkiem vajadzētu atbildīgāk izturēties pret dzīvniekiem, nevis, piemēram, tā, ka pieradina suni un tad izdomā, ka viņu vairs nevajag, un tad atstāj kaut kur. Jābūt atbildīgiem par tiem, kurus esam pieradinājuši."
Zane Grāvīte ("Sociālais pedagogs", 2.kurss): "Vienmēr līdz ar dzīvnieku pieņemšanu nāk atbildība, bet, kad cilvēks vairs nespēj uzņemties atbildību par neaizsargātu dzīvību, dzīvnieks tiek pamests novārtā un nonāk patversmē. Var būt dažādi iemesli, kāpēc dzīvnieki nonāk patversmē, ne visi ir nosodāmi, bet dzīvniekiem, īpaši suņiem, ir svarīgi saņemt uzmanību un justies piederīgiem. Cilvēkiem jāsaprot, ka dzīvnieks nav lieta, no kā pēc laika var atbrīvoties, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam un atbildīgam pret dzīvniekiem."
Eva Kozlovska ("Tiesību zinātne", 2.kurss): "Jau no bērnības cienu un mīlu dzīvniekus. Apmeklējot dzīvnieku patversmi, sajutu ļoti stiprus pārdzīvojumus. Zinot to, kā es attiecos pret dzīvniekiem, sapratu, ka jutīšu skumjas, bet tiklīdz mēs ieradāmies un sadzirdēju suņu riešanu, izplūdu asarās un nespēju rast sevī mieru līdz pat tam brīdim, kad bijām devušies prom un ieradušies RTA. Ir sāpīgi noskatīties uz to, kā katrs no suņiem cerīgi cenšas iepatikties un vēlas tikt paņemts prom uz mājām, lai iegūtu jaunu mīlošu ģimeni. Viena doma par to, ka cilvēks spēj tikai priecāties par maziem kucēniem un nespēj vairs parūpēties par to, kurš ir izaudzis un ko kādreiz ir pieradinājis, rada manī dusmas un pat riebumu. Brīžiem sāc domāt, cik cilvēks spēj būt nežēlīgs, kad no dzīvas būtnes atbrīvojas kā no nevajadzīgas mantas. Dzīvnieku patversmē viena meitene, mierinot mani, teica: "Mēs nevaram glābt visus". Es teiktajam piekrītu, bet uzskatu, ka mēs varam palīdzēt vismaz daļai dzīvnieku. Es vēlētos no visas sirds mudināt, pat lūgt, saudzēt dzīvniekus un izturēties ar cieņu pret šīm neaizsargātajām būtnēm, jo viņiem arī ir jūtas un viņi tāpat kā mēs jūt sāpes. Ikviens no mums var palīdzēt kaut nedaudz, parādot pareizo attieksmi. Es ļoti ceru, ka mēs ikreiz aizdomāsimies, pirms rīkosimies tik nežēlīgi pret to, kas bijis uzticīgs un mīlējis tevi, lai kāds arī tu būtu."
Paldies visiem RTA studentiem un tiem Rēzeknes iedzīvotājiem, kuri atsaucās RTA Sabiedrisko attiecību nodaļas un Studējošo padomes aicinājumam ziedot Rēzeknes dzīvnieku patversmei visu, kas varētu noderēt mazajiem mīluļiem. Paldies arī RTA bijušajam studentam Ervīnam Zujevam, kurš akcijas laikā patversmes iemītniekiem palīdzēja finansiālā veidā, ziedojot naudu.
Uz sarakstu
