Rēzeknes domes deputāti: Plānotajai izglītības reformai var būt graujoša ietekme uz Latvijas valsts drošību
Saistībā ar Šadurska 6.oktobra paziņojumu, kurā viņš norādījis, ka pēc trim gadiem vidusskolās vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā un ka īstenot pārmaiņas vispārējā izglītībā visos izglītības posmos paredzēts jau tuvākajā laikā, vēstules autori uzsver, ka tik svarīgu lēmumu pieņemšanas procesa obligāta sastāvdaļa ir esošās situācijas analīze, noskaidrojot mācību procesa visu dalībnieku - gan pedagogu, gan izglītības iestāžu vadītāju un, protams, skolēnu vecāku - viedokli.
Rēzeknes pilsētas dome 26.oktobrī pieņēma lēmumu veikt aptauju Rēzeknes mazākumtautību skolās, lai noskaidrotu skolēnu vecāku/aizbildņu viedokli par ieceri pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā.
Rēzeknes pilsētas mazākumtautību skolās - 2., 3., 4. un 6.vidusskolā patlaban mācās 1671 skolēns. Aptaujas gaitā tika saņemta 1271 pēc brīvprātības principa aizpildīta anketa. Aptaujas rezultāti liecina, ka 83% respondentu negatīvi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā negatīvos aspektus norādot apgrūtinātu mācību vielas apgūšanu un mācību kvalitātes pazemināšanos. Vairākums respondentu norādījuši ka mācības tikai latviešu valodā neveicināšot sabiedrības saliedētību un integrāciju.
Valoda veido domāšanas, pašapziņas un identitātes pamatu. Psihologu pētījumi liecina, ka tādi priekšmeti kā matemātika, fizika, ķīmija labāk saprotami dzimtajā valodā un tikai dzimtās valodas vidē cilvēks maksimāli attīstās un attīsta savas spējas un talantus, norādījuši vēstules autori.
Tāpat, pirms lēmums par reformu tiks pieņemts, vēstules autori pieprasījuši Šadurskim prezentēti sabiedrībai starptautisko ekspertu atzinumus, ar kuriem viņš ir pamatojis jaunās reformas nepieciešamību.
Vēstules autoru skatījumā, 2004.gadā sāktā reforma ir devusi pozitīvus rezultātus valsts valodas nozīmes novērtēšanā, tad kāpēc šim procesam nevarētu ļaut dabiski turpināties.
Atsevišķu vērību piedāvāts pievērst arī pedagogiem. Ja patlaban virknei skolotāju piemērot stingras valodu prasības vai atbrīvot no darba, kas strādās viņu vietā? Esošie skolotāji pēc vēstules autoru domām nodrošina pietiekami kvalitatīvu izglītību, tai skaitā skolēnu panākumus dažāda līmeņa olimpiādēs.
Mūsu valsts bagātība ir visas tās tautības, bet nav iespējams saglabāt nacionālās kultūras savdabību, mācot dzimto valodu kā svešvalodu. Ieviešot šo reformu, tiks ierobežotas citu nacionālo kultūru attīstības iespējas. Šāda izglītības politika neveicinās Latvijas sabiedrības saliedētību, bet padziļinās Latvijas sabiedrības šķelšanos, kam var būt graujoša ietekme uz Latvijas valsts drošību, norādījuši vēstules autori.
Latvijas izglītības sistēmā tuvākajā laikā plānotas arī citas svarīgas reformas ar globālu ietekmi. Bet, lemjot par mācību satura apguves valodiskajām proporcijām, vēstules auturi aicinājuši ministru ņemt vērā arī viņu iniciētās aptaujas rezultātus atbilstoši demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem, respektējot dažādu tautību līdzāspastāvēšanas faktu, un lūguši mazākumtautību skolās Latvijā saglabāt bilingvālās izglītības līdzšinējo modeli, kas jau tagad nodrošina latviešu valodas zināšanas mazākumtautību skolu beidzējiem.
Vēstuli parakstījuši deputāti no partijas "Saskaņa" Aleksandrs Bartaševičs, Andrejs Rešetņikovs, Lidija Ostapceva, Aleksejs Stecs, Igors Sergejevs, Jānis Krišāns, Aleksandrs Irišins, Olga Strode un Vladimirs Bogdanovs.
Uz sarakstu
