Vai uzņēmējdarbībai Latvijā ir nākotne?
4.novembrī noslēdzās semināru cikls uzņēmējiem "Soli pa solim konkurētspējas celšanai un eksportspējas veicināšanai". Lektori, sabiedrībā zināmi eksperti katrs savā jomā, tikās ar vairāk kā 250 uzņēmējiem 7 Latvijas pilsētās, un pēc semināru cikla viņiem ir radušies secinājumi un viedokļi par uzņēmējdarbību Latvijas reģionos.
Jautāju viņiem - kas šobrīd visvairāk uztrauc uzņēmējus? Kāda ir reālā situācija un kāda - prognoze nākotnei?Kas noslāpēja uzņēmējdarbības garu
Latvijas Universitātes LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedras asociētā profesore Margarita Dunska ir noskaņota kritiski, secinot: "Neatkarīgi no valsts atbalsta, nodokļu sistēmas un visa cita, kur vēlamies kārtību, uzņēmējiem trūkst paša galvenā - uzņēmības. Ne velti vārds uzņēmējs nozīmē tieši to, ko mēs spējam uzņemties, cik daudz riskēt, domāt un atbildēt par savu rīcību." Kas noslāpējis uzņēmējdarbības garu? Biznesa vadības sistēmu speciāliste Daiņa Zīraka uzskata, ka bīstama ir tendence nemitīgi tiekties pēc Es fondu naudas un gausties par tās trūkumu: "Esmu bijusi gan ārpus Rīgas, gan Rīgas seminārā, un kas man šķiet zīmīgi, ka jebkurš uzņēmēju uzdotais jautājums ir saistīts ar finansēm. Semināra programmā ir saraksts ar tēmām, bet uzņēmējiem rūp vienīgi nauda. No kura fonda, kā un kad es varu dabūt naudu. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi bremzējošs faktors, tas ir kā psiholoģisks bloks jebkura uzņēmēja galvā! Nepārtraukta gaušanās par naudas trūkumu ir nobloķējusi mūsu uzņēmējdarbības garu. Piemēram, Polijā, nekad neesmu dzirdējusi nevienu jautājumu, kas un kad man dos naudu. Viņi ir 40 miljoni, un katram vajag izdzīvot, viņi spirinās daudz naskāk un saka - man ir laba ideja, un, pirms jautā, kā veiksmīgāk to realizēt, stāsta savu plānu un redzējumu. Ja jums nebūs dzirkstelīte ar konkurētspējīgu ideju, nekas nenotiks. Nauda seko idejai, nevis otrādi."
Tomēr Margaritai Dunskai esot liels prieks, ka krīze mudina uzņēmējus vairāk domāt. Arī Latgales biznesa inkubatora vadītājs Māris Igavens Daugavpils seminārā teica to pašu - krīzes laikā cilvēki sākuši piedāvāt daudz interesantākas idejas kā iepriekš.
Strauji pieaugs IT loma
Arī finanšu eksperts Ģirts Rungainis uzskata, ka izaugsmi Latvijai var nodrošināt uzņēmība un eksportspējīga ražošana: "Ar vaļējām acīm skatoties Eiropā, var atrast nišas, pārnest biznesus uz Latviju un iekļauties starptautiskajā apritē. Neviens nevar pateikt precīzi, kur meklēt iespējas, bet domāju, ka visprātīgāk tās ir meklēt pie IT tehnoloģijām, pie enerģijas taupīšanas un zaļās enerģijas tehnoloģijām, kā arī zinot to, ka Latvija ir NATO locekle, ir vērts meklēt pie militārām tehnoloģijām. Visiem kopā ir jāizdara spiediens uz valsts pārstāvjiem, lai palīdz veikt valstī industrializāciju."
Runājot par informācijas tehnoloģiju nozīmi nākotnē, zīmīgs šķiet Daiņas Zīrakas teiktais: "Vērojot tempu, kādā pieaug informācijas apjoms digitālajā pasaulē, kuru rada katra indivīda -gan privātā, gan saimnieciskā- ikdienas darbības, IT loma lēmumu pieņemšanas spējā nākotnē būs kritiska. Uz šo brīdi globālās informācijas apjoms ir sasniedzis 1,3 triljonus GB un prognoze nākošajiem 5 gadiem ir +650%, no kuriem 80% būs nestrukturēta. Saskaņā ar International Data Corporation (IDC) šā gada maija pētījumu (2010, Digital Universe Study Resuls, IDC) informācijas apjoms līdz 2020.gadam pieaugs līdz 35 triljoniem GB. Prognozes rāda, ka informācijas apjoms augs 44 reizes, kurpretim IT profesionāļu skaits -1,4 reizi. Tas nozīmē, ka jebkura biznesa dzīvotspējai par kritisko elementu kļūs savas un globālās informācijas filtrēšana un apstrāde. Faktiski tas nozīmē, ka jau ar šo brīdi uzņēmumā ir jāveido informācijas uzkrāšanas un strukturēšanas mehānismi un IT risinājumi biznesa analītikai, es pat teiktu izlūkošanai. Konkurētspēju var veicināt, iedarbinot izglītošanās, mūžizglītības programmas un regulāri esot jaunu zināšanu apguves procesā."
IT attīstība skar un nākotnē vēl vairāk skars mūs visus, arī tūrisma nozares pārstāvjus. Tūrisma eksperts Aigars Smiltāns uzskata: "Reģionālajiem uzņēmējiem ir vēl apgūstams plašs zināšanu lauks gan par sociālajiem medijiem, gan vispār jāmācās izmantot internets kā atpazīšanas veidošanas, komunikāciju un pārdošanas kanāls. Protams, ir uzņēmēji, kas šo komunikāciju un pārdošanas kanālu ir veiksmīgi apguvuši, bet viņi ar savām zināšanām nedalās ar pārējiem uzņēmējiem un līdz ar to citiem šis lauciņš vēl jāapgūst. Jāveicina arī savstarpējā sadarbība starp uzņēmējiem - vai tie būtu reģionālie biznesa klubi vai uzņēmēju dienas, lai uzņēmēji varētu dalīties savā pieredzē un tādējādi palīdzēt viens otram ar padomiem. Būtībā Latvijas reģioniem ir ļoti daudz darāmā tūrisma produktu veidošanā, izkopšanā un to piedāvāšanā gala patērētājiem."
http://www.esmaja.lv/?lapa=raksts&id=2486#comments.
Uz sarakstu
