Aptauja: 41% Latvijas iedzīvotāju papildu brīvu stundu pavadītu kopā ar ģimeni
42% aptaujas dalībnieku gandrīz katru dienu iedomājas, ka diena ir pārāk īsa, lai paveiktu visu ieplānoto, tādēļ priecātos par vēl vienu brīvu stundu. Vairāk pēc tās kāro sievietes – 77%. Aptaujāto vīriešu vidū papildu stundu labprāt izmantotu 67% respondentu.
Papildu stundu visdedzīgāk vēlas trīsdesmitgadnieces. Zīmīgi, ka visdedzīgāk pēc papildu stundas ilgojas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kas ir aktīvākais ģimenes veidošanas dzīves posms. 30-34 gadu vecu sieviešu grupā no brīvas stundas neattiektos pat 95% aptaujāto. Savukārt pēc 55 gadu sasniegšanas nepieciešamība pēc vairāk brīva laika strauji iet mazumā, un pensijas vecumā pēc liekas stundas alkst mazāk nekā puse aptaujāto. Ieguvuši papildu stundu, respondenti to galvenokārt pavadītu kopā ar ģimeni. Mazliet vairāk nekā puse no tiem dotos ekskursijā vai izbraucienā kopā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem, 34,6% gatavotu ģimenes maltīti vai sarīkotu pikniku, 32% apmeklētu kultūras pasākumus, bet 28,6% pavadītu laiku sarunās.
Otrā populārākā izvēle papildus stundas pavadīšanai ir izmēģināt kaut ko jaunu. To darītu 23,6% aptaujas dalībnieku. Vēl 17,5% lieko stundu veltītu miegam, 12,6% - strādātu, 11% sportotu, bet 10,6% lasītu. Ja aptaujas dalībniekiem būtu iespēja vienu stundu dienā par velti runāt pa mobilo tālruni, 33,9% zvanītu draugiem, kamēr 29,1% - savai otrajai pusītei, katrs desmitais sarunātos ar mammu un tikpat daudzi veltītu laiku saziņai ar bērniem.
Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka savu laiku izmanto lietderīgi, un viņiem arī ir diezgan skaidrs plāns, kā iegūt papildu brīvu stundu, ja rodas šāda vajadzība. 29,6% iedzīvotāju izveidotu darāmo darbu sarakstu un pieturētos pie tā, lai paspētu visu iecerēto, ceturtā daļa darītu vairākas lietas vienlaikus, bet 21,1% mazāk gulētu. Interesanti, ka potenciālo rīcību lielā mērā diktē respondentu vecums. Jaunieši līdz 24 gadiem lielākoties taupītu laiku uz miega rēķina, bet ceturtdaļgadsimta atzīmi sasniegušie un vecāki drīzāk rūpīgāk plānotu laiku. Tomēr reālai rīcībai ir gatava mazākā daļa aptaujāto.
Tikai 6,2% respondentu jau ir saplānojuši dienas režīmu, lai vismaz vienu stundu varētu nodoties sev tīkamām aktivitātēm, un desmitā daļa plāno to drīzumā izdarīt. "Viena stunda uz mūža fona var šķist nenozīmīgs mirklis, taču ar darbu, mācībām un bērnu audzināšanu aizņemtiem cilvēkiem katra minūte ir dārga. Kā rāda aptauja, laika visvairāk pietrūkst vidējās paaudzes cilvēkiem. Protams, mēs nevaram pagarināt diennakti, taču laiku rūpīgi saplānot un neizniekot to sīkumos ir mūsu pašu spēkos. Tā itin viegli varēsim atrast vismaz stundu vasaras izbaudīšanai kopā ar ģimeni. Lielisks palīgs dzīves organizēšanā var izrādīties mobilais tālrunis, jo daudz ko var sarunāt attālināti un noorganizēt internetā," iesaka mobilo sakaru operatora "Amigo" vadītājs Artūrs Freimanis.
Gandrīz puse aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka vēl viena brīva stunda uzlabotu viņu noskaņojumu un pašsajūtu, bet vēl piektdaļai šķiet, ka garāka diena padarītu viņu dzīvi interesantāku un daudzveidīgāku.
Uz sarakstu
