Asociācija: Mediķu novērtēšanas kritērijiem jābūt izpildāmākiem
Viņš uzskata, ka novērtēšanas kritēriji vēl aizvien neatbilst tam, kādiem tiem vajadzētu būt.
Princis skaidroja, ka daļu no kritērijiem nemaz visi ģimenes ārsti nevar izpildīt, piemēram, ģimenes ārsti, kuru pacientu loks lielākoties sastāv no veciem cilvēkiem, nevar izpildīt kritēriju par bērnu aprūpi.
Tāpat joprojām esot pārlieku augstas minimālās prasības, lai kritēriju izpildītu, un, sasniedzot pat divreiz labākus rezultātus, netiek sasniegtas pat minimālās prasības. Tas savukārt mazina ģimenes ārsta motivāciju vispār mēģināt izpildīt kritēriju, un tas mazina pakalpojuma kvalitāti, uzskata asociācijas vadītājs.
Vaicāts, cik ģimenes ārstu pilnībā izpildījuši visus kritērijus, Princis norādīja, ka precīzu skaitu nezina, bet visus vai lielāko daļu kritēriju varētu būt izpildījuši apmēram seši ģimenes ārsti. Tomēr arī šie ģimenes ārsti ne visus kritērijus ir izpildījuši pilnībā - pārvarot tikai minimālās prasības.
Vēl viena kritēriju sistēmas nepilnība ir finansējuma trūkums, skaidroja Princis. Kritēriju izpildei papildu finansējumu valsts nav piešķīrusi, tāpēc tie jāmeklē pašu prakšu iekšienē.
Tāpat ģimenes ārstiem pašiem ir grūti sistēmā izsekot tam, cik ļoti viņi izpilda šos kritērijus, lai redzētu, kur savs sniegums jāuzlabo, stāstīja Princis.
Viņš uzskata, ka jebkāda centība būtu jāatalgo, un finansējums jāsaņem arī par jebkādu kritērija izpildi, kas savukārt motivētu ārstus. Tāpat ārstiem būtu jābūt iespējai izvēlēties, kuriem kritērijiem sekot, lai attīstītu savu praksi kādā konkrētā virzienā.
Princis norādīja, ka plāno vērsties pie NVD ar rosinājumu kritērijus pārskatīt, tomēr pirms tam viņš vēlas redzēt konkrētu kritēriju izpildes statistiku - cik daudzi ģimenes ārsti un cik ļoti spēj apgūt katru kritēriju.
NVD veicis 1302 tādu ģimenes ārstu pērnā gada darba novērtēšanu, kuri sniedza valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, aģentūru LETA informēja NVD pārstāve Māra Āboliņa.
Tika vērtēti vairāki ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji, kā profilakses īstenošana, bērnu aprūpe, hronisko pacientu aprūpe, praksē reģistrēto pacientu dalība valsts organizētajās vēža agrīnās diagnostikas pārbaudēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumu skaits pie ģimenes ārsta pacientiem, ja izsaukuma rezultātā pacients nav ticis ievietots slimnīcā, kā arī ģimenes ārsta veikto manipulāciju daudzveidība.
Kā liecina pārbaužu rezultāti, salīdzinot ar 2013.gada novērtējumu, pagājušajā gadā kopumā sasniegti augstāki rezultāti. Par 19% pieaudzis to ārstu skaits, kuri izpildījuši vairāk nekā piecus no 13 kritērijiem. Šādu ārstu 2014.gada vērtējumā visvairāk ir Vidzemē - 54%, vismazāk Rīgā - 23%, bet vidējais rādītājs valstī bijis 34%.
Tāpat mazāk kļuvis to ģimenes ārstu, kuriem nav bijis pa spēkam izpildīt nevienu kvalitātes kritēriju - 2013.gadā to bija 4,2%, bet 2014.gadā tādu bija vairs tikai 2,6%.
Ģimenes ārstu novērtēšanas kritēriji pirmo reizi tika ieviesti 2013.gadā. Pērn septiņiem kvalitātes kritērijiem tika mainīti vērtēšanas nosacījumi, lai tos tuvinātu reālai ģimenes ārstu darbībai praksēs.
Uz sarakstu
