Auziņš: Vidusskolu absolventu zināšanu līmenis nav krities
Vidusskolu absolventu zināšanu līmenis pēdējos gados nav pasliktinājies, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.
"Man nav sajūta, ka studentu zināšanu līmenis būtu krities. Mani vairāk uztrauc, cik motivēti iegūt jaunas zināšanas un mācīties ir topošie studenti," sacīja Auziņš, norādot, ka ar motivāciju "šad tad ir problēmas".Vienlaikus viņš norādīja, ka studentu skaits, kas veido kodolu, jeb tā dēvētie top studenti nekļūst mazāk. LU rektors arī noraidīja pārmetumus par nepietiekamo izglītības kvalitāti, jo kritiķi "ne vienmēr izprot lietas būtību".
"Dažkārt uzņēmēji prasa, kāpēc kādu konkrētu lietu nevarētu iemācīt augstskolā, nevis atstāt darba devēja ziņā. Mēs varam, taču tad ir jautājums - cik studentu konkrētais uzņēmējs katru gadu ir gatavs pieņemt darbā. Katrai konkrētai kompānijai ir savas prasības, sava kultūra, līdz ar to vienmēr konkrētā darbavietā pietrūks kādas konkrētas lietas," sacīja Auziņš, piebilstot, ka izglītības iestāde dod pamata zināšanas attiecīgajā jomā, taču jaunā darbinieka "uzskaņošana" jāveic pašam uzņēmumam.
Savukārt, kas attiecas uz praksi, jāvaicā vai uzņēmumi prakses laikā paši ir gatavi strādāt ar studentu un iesaistīt procesā, sacīja Auziņš.
LU rektors arī norādīja, ka darba tirgus kļūst prasīgāks pret darbinieku kvalitāti, līdz ar to studenti kļūst prasīgāki pret izglītības kvalitāti. Tomēr, viņaprāt, valsts politika izglītībā nav tālredzīga, jo augstākajai izglītībai budžets samazināts uz pusi, taču kvalitātes līmeņa nodrošināšana prasa kādu konkrētu līdzekļu apjomu. "Ja tiek samazināts finansējums, ir grūti noturēt to pašu kvalitāti," sacīja Auziņš.
Kā ziņots, Stratēģiskās analīzes komisijas pārskatā "Augstākā izglītība Latvijā: fakti, problēmas un iespējas" norādīts uz problēmām augstākajā izglītībā Latvijā, proti, studējošie bieži vien studijas apvieno ar pilna laika darbu, tādējādi iegūstot diplomu kā "papīru", nevis zināšanas, kā arī vērojams pasniedzēju vidējā vecuma pieaugums, katram ceturtajam no akadēmiskā personāla esot 60 vai pat vairāk gadu. Pārskatā SAK brīdina par demogrāfiskās situācijas ietekmi nākotnē uz augstāko izglītību, kritizē vājās spējas piesaistīt Latvijas augstākās izglītības iestādēm studentus no ārvalstīm un apšauba augstākās izglītības sistēmas spēju ilgtermiņā nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Prezidenta komisija kritizē Latvijas vājo spēju piesaistīt ārvalstu studentus, jo uz to patlaban mudinot nevis sistemātiska valsts politika, bet gan atsevišķu augstskolu iniciatīva. Turklāt pārskatā uzsvērts, ka Latvija pieder pie tā dēvētajām intelektuālā potenciāla eksportētājvalstīm, kas vairāk "sūta" savus studentus un mācībspēkus uz citām valstīm, nevis piesaista tos no ārvalstīm. Tāpat lielākoties no Latvijas uz ārvalstīm studēt dodas tieši talantīgākie un spējīgākie jaunieši.
RTU rektors Ivars Knēts aģentūrai LETA atzina, ka situācija Latvijas augstākajā izglītība nav tik slikta. "Masveidā neviens prom nebrauc, jo tas [naktsmītne, pārtika, ceļa izdevumi] tomēr ir pārāk dārgi. Bet ASV koledžas pārsvarā vispār ir pielīdzināmas mūsu Latvijas koledžām," teica Knēts. Tomēr viņš arī atzina, ka Latvijā augstākā izglītība ir vismazāk finansētā, ja salīdzina ar pārējām Eiropas valstīm, tāpēc lielu interesi ārzemju studentu vidū Latvijai ir grūti iegūt.
{baneris}
Savukārt LU rektors Mārcis Auziņš kā vienu no Latvijas augstākās izglītības problēmām minēja sadrumstaloto sistēmu, jo Latvijā ir vairāk nekā 60 augstākās izglītības iestādes, ieskaitot koledžas, kas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, ir daudz vairāk nekā citās Eiropas valstīs.
Savukārt SAK ziņojumā minētā problēma par neefektīvām programmām ir sabiedrības un valsts ekonomikas radīta, jo sociālo zinātņu programmas sabiedrībā ir daudz pieprasītākas un universitātes nespēj to ietekmēt, atzina LU rektors.
Auziņš, kurš pats arī ir SAK komisijas sastāvā, skaidro, ka SAK mērķis nebūt nebija paust, ka augstākā izglītība Latvijā ir sliktā stāvoklī, bet gan akcentēt konkrētas problēmas, kas novērojamas Latvijas augstākās izglītības telpā.
Uz sarakstu
