Belēvičs: Valsts attieksme pret veselības nozari ir nožēlojama

Gadiem ilgi veselības nozare tiek turēta bada maizē. Latvijā ir viszemākais finansējums no medicīnas nozarei no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Nākamgad finansējums būšot zem 3% no IKP un par to ir saņemti pārmetumi no Eiropas komisijas. Turklāt 20% cilvēku medicīnas aprūpe vispār nav pieejama, teica ministrs.

Viņa uzdevums esot šo situāciju mainīt. Viens no soļiem ir sakārtot izmeklējumu kvotu sistēmu, atgriežoties 2013.gada līmenī, kad labi un veiksmīgi tika diagnosticētas visas slimības. Pēc ministra teiktā, laboratorijas uzraudzīs kvotu izlietojumu. Ja kādā laboratorijā kvotas būs izsmeltas, bet konkrētajam ģimenes ārstam kvotas nebūs iztērētas, viņš varēs pacientu nosūtīt uz citu laboratoriju.

Šī sistēma tiks ieviesta tikai tad, ja tam piekritīs ģimenes ārsti. Ja ārsti nepiekritīs, ir iespēja atstāt visu kā bija līdz šim un pēc pus gada atjēgties, ka kvotas ir iztērētas, teica ministrs.

Ja Veselības ministrija neatteiksies no ieceres, uzlikt par pienākumu ģimenes ārstiem kontrolēt piešķirto kvotu izlietojumu, ārsti varētu neslēgt līgumus ar valsti, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Princis.

Viņš informēja, ka šodien kvotu jautājums tiks skatīts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulcē.

Princis skaidroja, ka ģimenes ārstiem ir jāārstē pacienti, nevis jānodarbojas ar valsts naudas menedžēšanu un katru dienu pēc darba jāskaita, cik naudas iztērēts.

Viņš pieļāva, ka ārsti var pieprasīt izņemt šo punktu no līguma, vai arī neparakstīt līgumu ar valsti. Ja 300 vai 400 ģimenes ārsti neparakstīs līgumus, tad valstij var būt nopietnas problēmas, bet pacientiem būs jārēķinās ar maksas medicīnu.

Princis uzsvēra, ka asociācijai pašlaik vēl nav vienota viedokļa par turpmāko rīcību. Iespējams, tiks nolemts turpināt sarunas ar ministriju un prasīt papildus informāciju.

Iepriekš Princis norādīja, ka aptuveni puse ģimenes ārstu katru gadu pārsniedz kvotas uz dažādiem izmeklējumiem tādēļ, ka kvotu skaits neatbilst reālajām ārstu un pacientu vajadzībām.

Princis atzina, ka veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) paziņojums, ka ģimenes ārstiem būs stingri jāpieturas pie piešķirtajām kvotām, ietekmēs pacientus. Viņš uzskata, ka jau šobrīd kvotu apjoms ir pārlieku mazs.

"Un valsts uz to piever acis, lai taupītu naudu. Mēs uzskatām, ka šāda kvota nemaz nav likumīga, jo ārstniecību regulē ne tikai Ministru kabineta noteikumi, kur šī kvota ir atrunāta." Princis sacīja, ka šie noteikumi ir tikai saistoši, jo, "ja gadu no gada mēs to pārtērējam, valsts atzīst, ka ģimenes ārsti rīkojas pareizi". Šāda situācija nav izveidojusies pirmo gadu, piebilda ģimenes ārsts.

Princis gan uzsvēra, ka, protams, ģimenes ārsti cenšas kvotas ievērot, tomēr prioritāte vienmēr ir pacients. "Ārstam ir tiesības rīkoties un nosūtīt kaut ko vairāk, pat, ja viņam intuitīvi šķiet, ka tā vajag. Ārsta prioritāte ir pacients, nevis kvotas," skaidroja ārsts.

Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis uzskata, ka Belēvičs kā veselības ministrs pie ģimenes ārstiem par kvotu ievērošanu vērsies "gandrīz ar draudiem". Arī Princis esot saņēmis vēstuli saistībā ar to, ka ir pārtērējis kvotas. Vēstulē bijis teikts, ka nepieciešams uzraudzīt, lai kvotas netiktu pārkāptas, tomēr Princis vēlreiz uzsvēra, ka, pirmkārt, viņam jādomā par pacientu. "Un to nosaka citi normatīvie akti, kas ir augstāk stāvoši nekā šī kvota, nekā mans līgums ar Nacionālo veselības dienestu," sacīja ārsts.

Viņš arī piebilda, ka kvotu stingra ievērošana neglābjami "atsauksies" uz pacientiem un Latvijā oficiāli būs maksas medicīna. Un šāda situācija nav nekur citur Eiropā, piebilda Princis.

Ierobežojot privāto veselības aprūpes iestāžu klientu iespējas saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, Belēvičs vēloties panākt vien to, lai ģimenes ārsti ievērotu viņiem noteiktās kvotas uz laboratorijas izmeklējumiem un kompensējamiem medikamentiem.

Belēvičs stāstīja, ka ir ģimenes ārsti, kuri pārsniedz sev piešķirtās kvotas gan par laboratorijas izmeklējumiem, gan par kompensējamiem medikamentiem. Formāli kvotas ir, bet par to pārsniegšanu nav jāatbild.

Uz sarakstu