Deviņas Latvijas lielākās pašvaldības šogad īstenos projektu, kas būs veltīts Brīvības ielām
Šādi pasākumi gada garumā norisināsies visās LLPA pārstāvētajās pilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī. Šodien pašvaldību pārstāvji iepazīstināja ar savām plānotajām aktivitātēm.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvis Vladislavs Ivanovs pastāstīja, ka viņu pilsētā notiks trīs ar šo projektu saistītas aktivitātes.
17.aprīlī tiks organizēta izstāde, kurā Daugavpils novada iedzīvotājiem būs iespēja dalīties ar dažādiem vēsturiskiem priekšmetiem un atmiņām, kas saistīti ar viņu ģimenēm un to likteņstāstiem. Tā kā pilsētā Brīvības iela ir pilsētas nomalē, 4.maijā pilsētas vadība plāno dibināt "Brīvības skvēru", piešķirot skvēram pilsētas centrā šādu nosaukumu, bet 14.novembrī tiks organizēts Brīvības forums - "Sirdī daugavpilietis", kurā tiks cildināti pilsētas ievērojamākie cilvēki.
Jelgava Brīvības ielas stāstu projektā plāno iesaistīties organizējot fotoprojektu "Jelgavnieki simtgadei", kurā tiks iemūžināti 100 jelgavnieku un viņu ģimeņu stāsti par pēdējā gadsimtā piedzīvoto. Pasākumu organizācijā pašvaldība pastiprināti nolēmusi iesaistīt skolēnus, kuri, piemēram, veidos izstādi "Brīvības bulvāra stāsti". Izstādi skolēni veidos uzklausot un pēc tam digitālā veidā apkopojot cilvēkstāstus, pilsētas namu vēsturi, atmiņas un citas lietas.
Septembrī plānots organizēt "Nākotnes forumu", kurā norisināsies diskusijas "par brīvību šodien un rīt", tiks vadītas dažādas meistarklases, diskusijas un lekcijas, kā arī tiks organizēta izstāde, kurā varēs apskatīt dažādu dzimtu 100 gadu garumā glabātās relikvijas un notiks "Brīvības stafete".
Jēkabpils pārstāvji atklāja, ka akcijas pasākumi pilsētā sāksies maijā ar Tautas brīvības skrējienu Brīvības ielas garumā, turpināsies ar projektu "Brīvības ielas elpa un telpa", kura laikā tiks dokumentēti cilvēkus stāsti un atmiņas par pēdējo valsts simtgadi un izstādi "24x30", kura tiks izvietota laikmetīgās vēstures muzejā.
Tāpat pilsētas vadība plāno dot vārdu pilsētas centrālajam rotācijas aplim, nodēvējot to par "Brīvības apli", un gada noslēgumā organizēt Jēkabpils Brīvības forumu, kurā notiks sarunas un diskusijas ar iedvesmojošiem pilsētas un novada cilvēkiem.
Arī Jūrmalas, Liepājas, Ventspils un Valmieras pašvaldību pārstāvji pastāstīja, ka šī gada laikā tiks organizētas dažādas Brīvības un pirmās brīvvalsts laika tēmai veltītas izstādes, forumi un meistarklases.
Rēzeknes pilsēta esot viena no retajām, kurā Brīvības ielas vai laukuma neesot, jo viņu galvenā pilsētas iela tiek dēvēta par Atbrīvošanas aleju. Viņi šī projekta laikā plāno izveidot virtuālo muzeju, kur iedzīvotāji varēs iesūtīt savas atmiņas un fotogrāfijas elektroniski, plānots organizēt senlietu gadatirgu, kur varēs iegādāties 100 gadus vecas relikvijas, veidot videofilmu "Latvijas simtgades zīmes septiņos pakalnos", izgaismot pilsētas ēkas un objektus tematiskās krāsās un organizēt ekskursiju pa Atbrīvošanas aleju to papildinot ar dažādiem muzikāliem un izklaidējošiem priekšnesumiem.
Rīga Brīvības ielas pasākumus plānots koncentrēt vienā datumā - 4.maijā, kad dažādi kultūras, mūzikas, mākslas un sporta pasākumi norisināsies visas Brīvības ielas garumā - pie Dailes teātra un VEF Kultūras pils, Esplanādē un pie Brīvības pieminekļa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) aģentūrai LETA pastāstīja, ka finansējums projektu realizēšanai tiks atvēlēts gan no valsts, gan pašu pašvaldību budžeta. "No valsts puses šim pasākumam tiks piešķirti 20 000 eiro katrai pašvaldībai. Papildu finansējumu tad var nodrošināt pašvaldības pašas - cik nu kurai atļauj rocība," sacīja ministrs.
Viņš pauda, ka galvenais ieguvums no šīs akcijas būs paliekošā materiālu krātuve un informācija par pilsētām, cilvēkiem un notikumiem, kuras varēs ilgtermiņā izmantot dažādu projektu attīstībai, jo iniciatīvas ideja ir vērsta ne tikai uz kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, lai kopā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem definētu redzējumu turpmākajai reģionu attīstībai.
"Ideja ir veikt investīcijas ilgtermiņa projektiem un izveidot tādu kā "ideju banku" - ko darīt nākamajos simts gados un, protams, apkopot jau paveikto un piedzīvoto," sacīja Gerhards.
Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas un laukumi, kuriem dots "Brīvības" vārds.
Iniciatīvas galvenais vēstījums ir "No brīvības līdz brīvībai" un tās koncepcijas idejas izstrādātājs ir mākslinieks Gints Grūbe. Pasākumu laikā gada garumā paredzēts īstenot dažādu formātu izstādes, diskusiju forumus, konkursus un konferences.
Plānots, ka pasākumi ļaus apzināt un novērtēt Latvijas pēdējo simts gadu notikumus un varas maiņas, dzimtu, ģimeņu un indivīdu dzīvesstāstus katra reģiona un novada vietas izpētes kontekstā un veidot valsts nākotnes stratēģiju nākamajiem simts gadiem, iesaistot iniciatīvas īstenošanā visu pilsētu iedzīvotājus un novadniekus. Iniciatīvas mērķis ir akcentēt republikas pilsētu lomu valsts tapšanas procesos un turpmākajā attīstībā, pievērst uzmanību aktivitātēm reģionos.
Uz sarakstu
