Eksperti: visbūtiskāk pašlaik ir atslogot pacientu
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Sinka diskusijā Latvijas darbaspēku nodēvēja par "slimu". 2012.gadā reģistrēti astoņi miljoni slimības dienu, un darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars kopējā invalīdu skaitā arvien pieaug, viņš sacīja. Viņaprāt, iemesls tam ir privāto maksājumu īpatsvara jeb līdzmaksājumu pieaugums par veselības aprūpi, ko ne visi var atļauties segt. Tāpēc, pirmkārt, būtu jānodrošina pieejamība primārajai veselības aprūpei, proti, ģimenes ārstiem, un, otrkārt, jāiegulda papildu līdzekļi medikamentu apmaksā iedzīvotājiem, uzskata Sinka.
"Ieguldot sakarīgi zālēs, ieguldījums cilvēku veselības ziņā ir liels. Piemēram, savlaicīgi ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, var izvairīties no insultiem, infarktiem un koronārajām sirds slimībām," uzsvēra Sinka, piebilstot, ka valsts tādejādi gadā ietaupītu septiņus miljonus eiro.
Savukārt AS "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis pauda viedokli, ka savlaicīgi veselības aprūpi var saņemt tikai tie, kuri paši spēj dot būtisku finansiālu ieguldījumu, un šāda kārtība ir jāmaina. Viņaprāt, pie daudzām sistēmas problēmām ir vainojams ilgstošs finansējuma trūkums.
Arī Veselības ministrijas (VM) pārstāvji piekrita, ka pacientu līdzmaksājumi Latvijā ir pārāk augsti un šobrīd sasniedz jau pusi no visiem ārstēšanās izdevumiem, tomēr vienlaikus norādīja, ka līdzšinējie mēģinājumi panākt to samazinājumu nav bijuši sekmīgi.
Bundulis papildus uzsvēra, ka veselības aprūpes sistēmai ir jānosaka skaidri un izmērāmi kvalitātes kritēriji, kurus visi atzīst, un jāvieš pārliecība, ka sistēmā ieguldītā nauda tiek izmantota pēc labākajiem standartiem. Tikmēr Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane rosināja noteikt četrus kvalitātes kritērijus - labāka veselība, taisnīgums pakalpojumu saņemšanā, racionāla veselības aprūpes pieejamība un finansiāli aizsargāts iedzīvotājs.
Uz virkni citu problēmu norādīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds. Viņš sacīja, ka ir nepieciešams izlīdzināt veselības aprūpes tarifus, ir jāapkaro ēnu ekonomika veselības aprūpē, jāmazina korupcijas riski, jārisina medicīnas personāla novecošanās jautājumi un jāaptur jauno ārstu aizbraukšana no valsts, kā arī jāierobežo nekontrolēta un neracionāla medicīnas ierīču iegāde, jāatbalsta medicīnas eksports un jāveic vēl virkne pasākumu. Tomēr kā pašu galveno Rēvalds minēja nepieciešamību palielināt finansējumu nozarei, kam piekrita arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs un citi nozares pārstāvji.
Neskatoties uz daudzajiem ieteikumiem, diskusija nenoslēdzās ar kopīgu risinājumu rašanu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone solīja rīkot vēl līdzīgas diskusijas. Tikmēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka nākamajā tikšanās reizē vēlētos dzirdēt - ko tieši atbildīgās personas un institūcijas būtu gatavas darīt. "Veselības ministrija plāno budžetu 2015.gadam, un tas praktiski jau ir gatavs. Jaunajām politikas iniciatīvām prasa vairāk nekā 90 miljonus eiro - jautājums, ko izvēlēties?"
Uz sarakstu
