Gada jubileju atjaunotā Lūznavas muiža svinēs, ieskandinot jauno koncertflīģeli
Ugāles ērģeļbūves darbnīcas meistara Jāņa Kalniņa atjaunotā Lūznavas muižas flīģeļa pirmā koncerta izspēlēšanas gods uzticēts lietuviešu mākslinieka un komponista Mikolaja Konstantina Čurļoņa mazmazdēlam, lietuviešu pianistam un Kauņas Mūzikas akadēmijas profesoram Rokam Zubovam, kurš Lūznavā koncertēs kopā ar savu sievu lietuviešu pianisti Sonatu Deveiķīti-Zubovieni.
Priekšnesumu kuplinās Čurļoņa gleznu reprodukciju demonstrēšana un vēstuļu fragmentu lasījumi. Čurļoni ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta, kuras īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu.
Starp koncertiem, plkst.14, muižā tiks atklātas arī divas Čurļoņa darbu izstādes ar kopējo nosaukumu "Čurļoņa pasaule". Izstādēs būs skatāmas mākslinieka darbu reprodukcijas un dokumentālās fotogrāfijas. Lūznavā būs skatāmas cikla "Pasaules radīšana" 12 darbu reprodukcijas un mākslinieka gleznoto dabas skatu reprodukcijas. Muižas viesi varēs ielūkoties arī Čurļoņa fotogrāfijās, kas dokumentē mākslinieka 1905.gada ceļojumu uz Kaukāzu - izstādē "Anapa". Sadarbībā ar Kauņas Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju apskatei tiks piedāvātas 40 fotogrāfijas.
Vairāk nekā simts gadu ilgais Lūznavas muižas pastāvēšanas mūžs ir bijis ļoti raibs. Lūznavas muižas kungu māja sākta būvēt 1905.gadā. Ēku ir projektējis pats muižas īpašnieks Staņislavs Kerbedzs (1810-1899), poļu izcelsmes Lietuvā dzimušais dzelzceļa būvju inženieris, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, kurš šo īpašumu iegādājās 1870.gadā no Laizānu sādžas poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem. Par Lūznavas muižas mantinieci kļuva Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza, kura īstenoja sava tēva projektu un 1911.gadā pabeidza Lūznavas muižas būvniecības darbus.
Ēka ir ļoti neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot 20.gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. No 1911. līdz 1915.gadam Lūznavas muiža, kas tolaik bija zināma kā Dlužņevas muiža, bija ievērojams kultūras centrs Latgalē. Slavena kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs, uz kuru strādāt un atpūsties brauca gan pazīstami, gan jauni un talantīgi mūziķi, literāti, mākslinieki un tēlnieki.
Vēsturiskajā notikumu gaitā muižā vēlākos gados ticis izvietots cariskās Krievijas armijas štābs, pirmās Latvijas brīvvalsts laikā te bijusi Laizānu kurlmēmo skola, padomju gados muiža bijusi lauksaimniecības tehnikuma mītne, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas te atradās gan Lūznavas pagasta administrācija, gan Lūznavas pamatskola, gan vēlākos gados Lūznavas pagasta bibliotēka, līdz 2011.gadā Rēzeknes novads sāka muižas renovācijas projektu, kurš noslēdzās 2015.gadā ar muižas atdzimšanu. Atbilstoši tās saimnieku sākotnējai iecerei Lūznavas muiža atkal ir kļuvusi par vietu mūzikai, mākslai, izglītībai un iedvesmas gūšanai.
Uz sarakstu
