Ik gadu aterosklerozes dēļ Latvijā amputē aptuveni 1000 kāju

Graujoša statistika: Latvijā gadā dēļ aterosklerozes tiek amputētas aptuveni 1000 kājas, tādēļ mediķi aicina domāt laicīgi par profilakses pasākumiem un savlaicīgu ārstēšanu.

Smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, paaugstināts holesterīna līmenis un asinsspiediens, cukura slimība – tie ir galvenie perifērās artēriju slimības – aterosklerozes – riska faktori. Savukārt kāju salšana, sāpēs ikru muskulatūrā, nedzīstošas brūces ir biežākie simptomi, kas var liecināt par saslimšanu ar to. Lai arī tautā sauktā asinsvadu nosprostošanās vairāk ir izplatīta vecumā pēc 50, par tās veicinātājiem ir jāsāk apzināties laicīgi, lai mazinātu slimības progresiju, kas var novest pie invaliditātes.  77% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī slimība ir nopietna, tomēr tikai 40% to atpazīst*, tāpēc mediķi uzsver, ka iedzīvotāji jāinformē vairāk, tostarp jaunāki.

Perifēro artēriju slimība jeb asinsvadu aizsprostošanās ir nopietna slimība, tās smagākās pakāpes raksturojas ar kāju čūlu un kājas gangrēnas attīstību, un noved pie kājas amputācijas un invaliditātes. Turklāt pacientiem ar asinsvadu nosprostošanās slimību ir augsts nāves risks no citām aterosklerozes izpausmēm (sirds asinsvadu slimības, galvas asinsvadu aterosklerozes (cerebrovaskulārās saslimšanām).

Ne tikai vecie, bet arī jaunie

Saskaņā ar aptaujas datiem, par perifēro artēriju slimību vairāk ir dzirdējuši respondenti vecumā pēc 50 – vairāk nekā 46%. Mediķi norāda, ka par šo slimību ir jāzina ievērojami ātrāk, jo tās veicinošie faktori vistiešākajā veidā ir saistīti ar to, kā mēs dzīvojam. Turklāt jaunākiem pacientiem, pēc mediķu teiktā, bieži slimība izpaužas smagāk un grūtāk pakļaujas ārstēšanai.

"Šādos gadījumos bieži ne pat ģimenes ārsts, ne arī pacients nav iedomājies, par perifēro artēriju slimību salīdzinoši jaunam cilvēkam, un pie asinsvadu ķirurga pacients jau nonāk novēloti," stāsta Dr.Ivanova.

 Pēc viņas teiktā, visbiežāk ar asinsvadu aizsprostošanos slimo vairāk veci cilvēki, tāpēc jārūpējas ir ne tikai par savu, bet arī savu tuvinieku veselību, jo bieži tieši veci cilvēki nevar novērtēt savu veselības stāvokli. "Pierādīts, ka populācijā līdz 70 gadiem ar perifēro artēriju slimību slimo 3 -10% cilvēku, bet pēc 70 gadiem - 15-20%," piebilst daktere.

 Informētības līmenis ir nepietiekams

Gan saskaņā ar aptaujas datiem, gan mediķu teikto, Latvijas iedzīvotāji ir nepietiekami informēti par šo slimību, tāpēc pacienti nonāk pie speciālista novēloti, un kāju nav iespējams glābt. Pēc aptaujas datiem, 57%  respondentu atpazīst vienu no galvenajiem slimības simptomiem – sāpes ikru muskuļos. Kāju salšana arī raksturīga kāju artēriju nosprostošanās slimībai, par kuru informēti ir 57% respondenti, tomēr cilvēki nepietiekami zina par slimības riska faktoriem un izpausmēm.

 "Vairāk cilvēki jāinformē par to, kā slimība izpaužas: kas ir mijklibošana, miera sāpes, trofiskas čūlas, kājas gangrēna. Vajadzētu arī informēt, kādas ir ārstēšanas iespējas, pie kāda speciālista jāgriežas," skaidro Dr. Ivanova, piebilstot, ka vienlaikus būtu jāizglīto cilvēki par situācijām, kad būtu nepieciešama steidzama ārstēšana. Kādās situācijās pacientiem nekavējoties būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta vai asinsvadu ķirurga, vai pat jāizsauc ātrā palīdzība

 Cilvēki domā aplami, tāpēc arī jāmāca atpazīt

Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mājas apstākļos ir iespējams mazināt asinsvadu aizsprostošanās slimības simptomus -  37% respondentu domā, ka simptomi mazinās paceļot kājas uz augšu, kas nav pareizi. "Mājās apstākļos cilvēks bez ārsta palīdzības nevar noteikt diagnozi un izvērtēt slimības pakāpi. Tāpēc vispirms cilvēki būtu jāmāca atpazīt perifēro artēriju slimību, un doties pie ārsta – ģimenes ārsta vai speciālista – asinsvadu ķirurga, kas arī profesionāli var izvērtēt  slimības pakāpi un noteikt nepieciešamo ārstēšanu. Cilvēkiem jābūt informētiem par slimības riska faktoriem - aterosklerozes riska faktoriem, kuri tieši saistīti ar perifēro artēriju slimības attīstību un progresiju. Jāizglīto cilvēki, kā riska faktorus var mazināt." skaidro Dr. Patrīcija Ivanova.

 Vienkārša matemātika – jāvēršas pie ģimenes ārsta

Lai arī pēc aptaujas rezultātiem 94% respondentu uzskata, ka perifērās artēriju slimības gadījumā jāvēršas pie ārsta, tomēr tas nenotiek laicīgi. "Pacientam ar perifēro artēriju slimību būtu jāvēršas pie ārsta jau tad, kad parādās pirmās slimības pazīmes: sāpes ikros pie staigāšanas, nedzīstošas brūces vai čūlas kājās," uzver Dr. Ivanova. Lai arī vīrieši vairāk nekā sievietes slimo ar asinsvadu aizsprostošanos, tomēr aktuāli tas ir visiem – gan vīriešiem, gan sievietēm, gan pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Ja laicīgi vēršas pie ārsta, tad ir iespējams veikt adekvātu ārstēšanu, kas ļautu izvairīties no neatgriezeniskām sekām – kājas amputācijas. Tā teikt: "Vienkārša matemātika – jādodas pie ģimenes ārsta"! 

 *Aptauja "Informētība par perifēro artēriju slimību" veikta 2014. gada janvārī, aptaujājot vairāk nekā 654 iedzīvotājus Latvijā. Mērķa grupa: Latvijas iedzīvotāji vecumā 45 lūdz 60 gadiem, kuri zina vai ir dzirdējuši par perifēro artēriju slimību. Datu ieguves metode: interaktīvā interneta aptauja (CAWI).

Uz sarakstu