Inflācijas samazināšanos visbūtiskāk ietekmēja degvielas cenu kritums
Lai gan ar nenoteiktiem panākumiem, tomēr mierīgā gaisotnē turpinājās Irānas un pasaules lielvalstu sarunas par kodolbruņojumu, kuru tālāks risinājums ir atlikts uz jūnija vidu. Tikmēr naftas cenas turpināja sarukt. Taču naftas cenu svārstību izcelsmei ir plaša politisko un ekonomisko iemeslu ģeogrāfija, un uz tiem naftas tirgus reaģē diezgan ātri, tāpēc ir pāragri vērtēt šo cenu krituma raksturu, brīdina eksperte.
Kā uzsver ekonomiste, vairāk nekā gaidīts mēneša laikā saruka cenas pārējām tirgojamajām precēm: galvenokārt samazinājās īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preču cenas, vairāku ar atpūtu un kultūru saistītu preču cenas, kā arī dažu, piemēram, tūrisma, pakalpojumu cenas. Tā rezultātā gada pamatinflācija būtiski saruka.
Maijā gada pamatinflācijas kritumu veicināja arī mazāka apstrādātās pārtikas cenu ietekme nekā aprīlī, un pārtikas cenas daļēji sekoja pasaules pārtikas cenu dinamikai. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, pasaules pārtikas cenas maijā saruka par vairāk nekā 4%, tostarp visvairāk - piena produktu (par 11,6%) un cukura (par 9,1%) cenas. Arī Latvijā piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma mazinās, taču tās pagaidām tikai daļēji atspoguļojas ražotāju un patēriņa cenās.
Kopumā maijā nedaudz saruka neapstrādātās pārtikas cenas, ko sekmēja pārgājušais olu cenu "bums", bet apstrādātās pārtikas cenas nedaudz auga galvenokārt uz bezalkoholisko dzērienu, cukura un gaļas izstrādājumu cenu rēķina.
Šā gada maijā regulējamo cenu pieaugums netika novērots un to gada pieauguma temps bāzes ietekmē saruka (2011.gada maijā auga siltumenerģijas cenas).
Kā uzsver Paula, lai gan pašlaik naftas produktu cenas samazinās, to ilgāka perioda vidējās vērtības saglabājas augstas. Tādējādi papildus tam, ka AS "Rīgas siltums" ir iestrādājis pērn paaugstinātās akcīzes ietekmi siltumenerģijas cenās no jūnija, jūlijā deviņu mēnešu vidējās mazuta cenas ietekmē varētu tikt sagaidīts gan gāzes, gan siltumenerģijas cenu kāpums. Tomēr to kompensēs pagājušajā gadā celto netiešo nodokļu bāzes efektu izzušana, kā arī labvēlīgi ietekmēs gaidāmā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana no 22% uz 21%.
Arī pieprasījuma ietekme uz inflāciju 2012.gadā varētu būtiski nepalielināties: to ierobežo gan samērīgs algu un produktivitātes kāpums, gan arī ekonomiskās aktivitātes līmenis, kas saistībā ar vājāku ārējo pieprasījumu varētu augt mērenāk nekā iepriekš. Tādējādi gada inflācijas līmenis tuvākajos mēnešos pakāpeniski saruks, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste.
Jau ziņots, ka šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,2% augstāks, šodien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada maijā, salīdzinot ar 2012.gada aprīli, samazinājās par 0,2%. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,1%.
Uz sarakstu
