Jūrmalā slīkusi sieviete
Jūrmalā mediķu palīdzība sniegta 55 gadus vecai sievietei, kura, būdama alkohola reibumā, nolēma doties peldēt. Sievietes paziņas pamanījušas, ka viņa pazūd zem ūdens, tāpēc devās glābt peldētāju un izvilka viņu no ūdens, taču sieviete jau bija zaudējusi samaņu un neelpoja. Paziņas snieguši cietušajai pirmo palīdzību, un līdz mediķu ierašanās brīdim sievietei atjaunojušies elpošana. Ārsti bezsamaņā esošo sievieti nogādāja slimnīcā, viņas stāvoklis tiek vērtēts kā vidēji smags, aģentūrai LETA pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Vidzemē ārstu rokās nogādāts 29 gadus vecs vīrietis, kurš lēcis ūdenī no laipas, iespējams, nepārliecinoties par ūdens gultni un dziļumu. Ūdenstilpne izrādījās tikai metru dziļa, tāpēc vīrietis atsities ar galvu pret grunti, kur bija gan māli, gan akmeņi. Vīrietis nogādāts slimnīcā, kur viņam konstatēti ķermeņa nobrāzumi, sejas trauma, ir aizdomas arī par mugurkaula skriemeļu traumu. Bukša uzteica negadījuma brīdī klātesošos, kuri cietušo nebija kustinājuši. Tā kā ūdens negadījuma vietā nebija dziļš, apkārtējo necentās izvilkt cietušo no ūdens, vien turēja viņu virs ūdens, lai cietušais varētu elpot, tāpēc mediķi varēja cietušajam vīrietim pareizi fiksēt kaklu un mugurkaulu, lai neradītu papildu traumas.
Ārsti mudina nedižoties ar saviem spēkiem uz ūdens. Neatliekamās palīdzības mediķi vakar tika izsaukti uz Juglas ezeru, kur 31 gadu vecs vīrietis, būdams iereibis, nolēmis pārpeldēt ezeru. Vīrieša paziņas pēc kāda laika peldētāju uz ūdens vairs neredzēja, tāpēc izsauca glābējus un mediķus. Glābēji ar motorlaivu devās palīgā vīrietim un izveda viņu krastā. Vīrietis atteicās no ievietošanas slimnīcā, viņš nebija slīcis, taču bija alkoholā reibumā un attiecīgi uzvedās. Šajā gadījumā peldēšanās beidzās veiksmīgi, taču Bukša uzsvēra, ka reibumā nav jācenšas pārpeldēt katra upe un ezers, jo tas var beigties ar traģēdiju.
Mediķi mudina ievērot vairākus padomus, lai peldēšanās būtu droša.
Peldēšanai jāizvēlas droša, speciāli izveidota un iekārtota peldvieta. Ja šādas vietas nav, tad drošas peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru, lielu akmeņu vai citu bīstamu objektu. Peldētājam jāinformē krastā palikušie par to, cik ilgi, cik tālu plānots peldēt un vai plānots nirt zem ūdens.
Nedrīkst peldēt ūdens tilpnēs, kur tas ir aizliegts. Nedrīkst peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu. Mediķi iesaka nedoties peldēties vienatnē, jo problēmsituācijā līdzās nebūs cilvēki, kas varēs palīdzēt. Mediķi mudina nepārvērtēt savus spēkus. Pirms došanās peldēt nedrīkst lietot alkoholu.
Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām - mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Ja cilvēks sakarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var radīt krampjus.
Īpaša drošība jāievēro, ja peldēties vēlas bērni. Pirms ļaut bērniem doties peldēties, vecākiem jāpārbauda vai ūdenstilpnes gultne nav bedraina, dūņaina, akmeņaina. Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt - bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, ūdenī jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - tikai pieaugušo uzraudzībā.
Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste - tā vislabāk pasargās bērni, ja viņš iekritīs ūdenī. Arī pieaugušajiem pirms vizināšanās ar laivu, kuteri vai ūdensmotociklu vienmēr jāuzvelk glābšanas veste.
Uz sarakstu
