Klajā nāk ikgadējais izdevums "Latvijas biznesa gada pārskats"

Pilseta24.lv
IMG_5955

Šodien, 11.oktobrī, preses konferencē prezentēts "Firmas.lv" un nacionālās informācijas aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2017" –  aptverošākais Latvijas uzņēmumu un nozaru darbības rezultātu izvērtējums par aizvadīto gadu.

 "Latvijas biznesa gada pārskatā 2017" apkopoti dati par vairāk nekā 21 tūkstoti uzņēmumu, kuru gada apgrozījums pērn pārsniedzis 145 tūkstošus eiro, izvērtēti uzņēmumu darbības rādītāji un apkopoti TOP uzņēmumi nozarēs un reģionos. Šogad pētījuma veidotāji analizējuši gaidāmo nodokļu reformu un iespējamo ekonomikas pārkaršanu, pētījuši demogrāfisko situāciju un labklājību Latvijā, kā arī snieguši pārskatu par ārvalstu investoru aktivitātēm un plāniem. Izdevumā tāpat atrodami nozaru ekspertu secinājumi par aizvadīto gadu un pašreizējo situāciju nozarē, kā arī iespējamās tendences un prognozes nākotnei.

"Pārskatā pieejami analītiski rīki ikvienai nozarei. Informācija un dati ir nākotnes "nafta", ko jāmācās izmantot sava biznesa labā. "Latvijas biznesa gada pārskata" mērķis ir veicināt datu izmantošanu ikdienas biznesā. Mūsu valstī ir daudz strauji augošu uzņēmumu, no kuru pieredzes ir vērts mācīties," preses konferencē norādīja Firmas.lv vadītājs Aigars Lazdāns.

Pētījumā secināts, ka 2016. gada apskatā iekļauto uzņēmumu apgrozījums bijis 51,5 miljardi eiro, kas ir par 0,49 % mazāk nekā 2015. gadā. Uzņēmumu kopā veidotā peļņa ir pieaugusi,  veidojot 2,32 miljardus eiro, savukārt kopējais uzņēmumu darbinieku skaits ir sarucis – pagājušajā gadā tie bijuši 526 tūkstoši.

Izaugsmes līderis pēc aktuālajiem datiem pērn bijusi rūpniecība.  Sekmīgi atrisinot tirgus paplašināšanās un eksporta izaicinājumus, nozares pārstāvjiem izdevies kāpināt apgrozījumu par 66%. Izteikts pieaugums novērojams medicīnas un IT nozarēs, kas demonstrē to, ka Latvijā ir spējas un potenciāls attīstīt augsti tehnoloģiskas jomas Eiropas un pasaules līmenī. Tikmēr būtisks apgrozījuma kritums noticis būvniecības un enerģētikas nozarēs – attiecīgi -15 un -14 %. Būvniecībā tāpat novērojams lielākais peļņas samazinājums, proti, -35 %. Savukārt vislielāko peļņas pieaugumu starp uzņēmumiem uzrāda nekustamā īpašuma (+46 %), pārtikas ražošanas (+39 %) un finanšu pakalpojumu (+26 %) nozares.

Situācija būtiski atšķiras dažādos Latvijas reģionos. Drūmākā 2016. gadā novērojama Kurzemē, kur uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 9% un peļņa – par 25%, savukārt Zemgalē pagājušais gads bijis veiksmīgs – laikā, kad citos reģionos noticis apgrozījuma kritums, šeit tas pieaudzis par 5%. Kopējā uzņēmumu peļņa valsts līmenī ir palielinājusies, taču šeit jāņem vērā Pierīgas uzņēmumu rādītāji, kuru peļņa pieaugusi par vidēji 8,7%, kamēr pārējos reģionos tā kritusies.

"Pētījuma dati liecina, ka kopumā 2016.gadā uzņēmēju vidū ir valdījusi nedrošības sajūta, vēlme nevis riskēt, bet uzkrāt resursus, kas parasti notiek neziņas vai negatīvu gaidu gadījumā. Šis gads skaidri parāda, cik liela dažās nozarēs ir ES fondu nozīme un cik ievainojamas šīs nozares var būt gadījumā, ja atbalsts kavējas," stāsta pētījuma autori.

"Latvijas biznesa gada pārskatā 2017" apkopotie dati tāpat liecina, ka algu pieaugums turpinājis attīstīties straujāk par jebkuru citu uzņēmējdarbības rādītāju. Kā norāda pētījuma autori, šis fakts noteikti iepriecina visus Latvijā strādājošos, bet rada arvien lielākus riskus uzņēmumu konkurētspējai un Latvijas ekonomikai. Ja atalgojuma kāpums arī nākotnē tikpat strauji apsteigs produktivitātes pieaugumu, tad uzņēmumu, kas var maksāt lielas algas, kļūs arvien mazāk, bet krīze kļūs arvien tuvāka un reālāka.

Pērn sarucis to uzņēmumu skaits, kuru gada apgrozījums pārsniedz 145 tūkstošus. Šis fakts saistāms ne vien ar to, ka vairāki uzņēmumi piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, bet arī ar uzņēmumu skaita samazinājumu – likvidācijas, apturētas saimnieciskās darbības vai maksātnespējas dēļ. Viens no iespējamajiem likvidācijas iemesliem varētu būt straujais algu kāpums un uzņēmēju nespēja veikt apmaksu, vienlaikus nomaksājot visus nepieciešamos nodokļus. Šādas izmaiņas rada nopietnas bažas par uzņēmumu pāriešanu ēnu ekonomikas sektorā.