Lāčplēša diena – Latvijas valsts neatkarības nosargāšanas diena

Lāčplēša diena Latvijā ir noteikta kā atceres diena un tiek atzīmēta par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju – tā sauktajiem Bermontiešiem – 1919. gada 11. novembrī. Lāčplēsis iemieso tautas diženumu, savukārt viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni, – tieši tādēļ ik gadu šajā dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Vēsture

1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas valsts. Šogad apritēs jau 103. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika.

Tomēr neatkarīgās Latvijas neilgo pastāvēšanu, izcīnot smagas kaujas (vēlāk zināmas arī kā Brīvības cīņas), nācās aizstāvēt gan pret Padomju Krievijas Sarkano armiju, gan bijušo Vācijas un Krievijas impēriju piekritējiem. Lai arī Latvija bija neatkarīga valsts, valstī vēl arvien atradās vācu un krievu karaspēki.

Pēc Cēsu kaujām 1919. gada jūnijā vācu karaspēkam, saskaņā ar līgumu, bija nekavējoties jāatstāj Latvija, tomēr vācu armijas ģenerālis šo vienošanos nevēlējās pildīt. Apvienojot savus militāros spēkus ar krievu virsnieka Pāvela Bermonta armijas spēkiem, tie 8. oktobrī uzsāka intensīvu uzbrukumu Rīgai.

Trīs armijas grupējumi Bermonta vadībā, esot skaitliskā vairākumā, strauji izlauzās līdz pat galvaspilsētai, tomēr 10. oktobrī Latvijas armijai smagās cīņās izdevās apturēt tos pie Daugavas tiltiem. 15. oktobrī notika Latvijas armijas galvenais prteuzbrukums, ko atbalstīja arī Lielbritānijas un Francijas karakuģu artilērija. 16. oktobrī uz Daugavas kreiso krastu pārcēlās visa Latgales divīzija.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos apvienotos vācu un krievu spēkus Rīgā, atbrīvojot Likteņupes kreiso krastu un tādējādi nodrošinot Latvijas valsts neatkarību un pastāvēšanu.

Pēc šīs uzvaras 11. novembrim tika dots Lāčplēša dienas nosaukums. 1919. gada 11. novembrī dibināts arī Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju". šajā dienā ik gadu tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990. gada 3. oktobrī Lāčplēša diena tika noteikta kā kalendārā atceres diena.

Latvijas Brīvības cīņas

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz pat 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums, Krievija atzina Latvijas neatkarību un atteicās no tiesībām uz Latvijas zemi.

Bermontiāde (1919. gada 8. oktobris līdz 1919. gada 28. novembris) ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski krietni vien lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti: latviešu karavīru drosme un varonība; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieku armijas sliktā kaujas organizācija un iniciatīvas trūkums.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu