Latgales uzņēmēji streiku pagaidām nerīkos, bet izvērsīs informatīvo kampaņu

Tās gaitā sabiedrības informēšanai plānots izveidot un publiskot dažādus informatīvos materiālus, kas salīdzina reālo nodokļu slogu Latvijā un citās ES valstīs, kur esot daudz augstāks neapliekamais minimums.

Streiku uzņēmēji bija plānojuši rīkot, ņemot vērā valdības attieksmi pret pērn gada nogalē Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā "Biznesa vide Latgalē" pieņemto tai adresēto rezolūciju.

Kā skaidroja Nipers, valdības reakcija pret tai adresēto dokumentu bija formāla - tika saņemta atbilde, ka dokuments ir reģistrēts un nodots izskatīšanai Ekonomikas, Labklājības un Satiksmes ministrijās. Nekādas vērā ņemamas virzības, lai situāciju uzlabotu, pagaidām nav bijis, vērtēja Nipers.

Uzņēmējs pieļāva, ka pašreizējai valdībai nav plāna kā ekonomisko situāciju Latgalē un arī visā valstī uzlabot, un diez vai līdz Saeimas vēlēšanām tā spēs ko izdarīt lietas labā.

Ja informatīvās kampaņas gaitā netiks sasniegts vēlamais rezultāts, uzņēmēji pieļauj, ka savu protestu viņi varētu paust ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu uz kādu laiku, piketiem pilsētās, novados un pagastos noteiktā laikā. No iepriekš izskatītās iespējas īstenot nodokļu maksas moratoriju protesta akcijas rīkotāji ir atteikušies.

Pēc protestētāju rīcībā esošās informācijas, pēc nodokļu reformas uzņēmējdarbības apjoms Latgalē ir samazinājies par 15% līdz 20%.

Nipers iepriekš uzsvēra, ka "kaut cik sakarīgu" nodokļu reformu nevar veikt, nesamazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo skaitu.

Jau vēstīts, ka pērn decembra sākumā Rēzeknē notikušajā Latgales uzņēmēju kongresā "Biznesa vide Latgalē" tika pieņemta valdībai adresēta rezolūcija, kurā pieprasīts veikt tūlītējas un būtiskas izmaiņas, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību un "nodrošinātu izdzīvošanu Latgales iedzīvotājiem".

Rezolūcijā pieprasīts samazināt kopējo nodokļu un nodevu slogu līdz ES vidējam līmenim, būtiski vienkāršojot nodokļu sistēmu. Tāpat pieprasīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu noteikt minimālās algas apmērā, piemērot samazinātu 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi pamatpārtikas precēm, elektroenerģijai, ēdināšanas un komunālajiem pakalpojumiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi Latgalē noteikt 12% apmērā, kā arī turpmāk uzņēmumiem nepiemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides.

Tāpat pieprasīts divos gados samazināt sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu Latgalē līdz 17 000, radot iespējas publiskā sektora darbiniekiem pārkvalificēties atbilstoši privātā sektora vajadzībām, kā arī pakāpeniski sasniegt publiskā sektora ES vidējo rādītāju - 172 nodarbinātie uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem.

Uzņēmējdarbības veicināšanai dokumenta autori iesaka samazināt energoresursu tarifus, tai skaitā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes.

Tāpat pieprasīts veikt izglītības reformas, ieviešot inovatīvus un modernus izglītības risinājumus vidējā un augstākajā izglītībā, pārtraukt Nodarbinātības valsts aģentūras īstenoto ilgstošo bezdarbnieku programmu, tam paredzēto finansējumu novirzot mācību iestādēm darbinieku pārkvalifikācijas nodrošināšanai pēc uzņēmumu pieprasījuma, ieviešot apmācāmo atbildību.

Infrastruktūras stiprināšanai pieprasīts samazināt autotransporta nodevu slogu Latgales uzņēmējiem, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanās vietu, atjaunot ceļa fondu un novirzīt tajā 90% no iekasētajiem ar autotransportu saistītajiem nodokļiem ceļu infrastruktūras uzlabošanas mērķiem.

Izmaiņas ir nepieciešamas tūlītējas, jo situācija Latgales uzņēmējdarbībā ir absolūti kritiska, norāda rezolūcijas autori.

Uz sarakstu