Latvijā ar akni slimo vairāk nekā 220 000 jauniešu
Kā norāda speciālisti, lielākā nelaime, ka sabiedrībā pinnes netiek uzskatītas par slimību, un tiek kultivēti mīti, ka pinnes ir pārējoša lieta, kuras nav nepieciešams ārstēt, un tās pazudīs pašas no sevis. Kā rezultātā, akne tiek ielaista, veidojas hroniska ādas patoloģija, rētošanās, kas noved pie dziļiem psiholoģiskiem pārdzīvojumiem un depresijas.
Acne vulgaris jeb parastās pinnes ir visbiežāk sastopamā ādas slimība, kas izpaužas kā tauku dziedzeru saslimšana un skar ādas esošos matu folikulus. Piņņu rašanos un attīstību var veicināt dazādi faktori. Pastāv virkne medikamentu un kosmētikas līdzekļu, kas var veicināt piņņu attīstību.
Tāpat piņņu progresēšanu var ietekmēt smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana. Ne mazāk svarīga loma ir ģenētikai, piemēram, ja mātei vai tēvam jaunībā ir bijušas pinnes, tad pastāv risks, ka arī atvasēm pusaudžu gados attīstīsies Acne vulgaris.
Slimības attīstību var ietekmēt liela fiziska slodze un atsevišķi sporta veidi, kā arī nozīmīgs var būt tauku dziedzeru sekrēta pārmaiņas, ko ietekmē nepareizs uzturs. Īpaši negatīvu ietekmi var atstāt tā saucamā "fast food" lietošana. Tomēr svarīga loma piņņu attīstībā ir baktērijai Propionbacterium acnes, kas dzīvo uz ikviena cilvēka ādas. Tās daudzums sāk palielināties tieši pubertitātes laikā un, izdaloties taukiem, pastiprināti sāk pieaugt. Tauku dziedzera izvada nosprostošanās rada labvēlīgus apstākļus mikroorganismu attīstībai, rezultātā veidojas iekaisums. Pinne kļūst piepacelta, sārta, pildīta ar strutām. Iekaisumam pieaugot, vat attīstīties sāpīgi mezgli un mezglu grupas.
"Protams, ka pastāv neliela iespēja, ka pinnes var mazināties un izzust bez sekām, taču biežāk tās atstāj pēdas, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai pareizi kopt savu ādu, bet laikus vērsties pie ārsta. Nevajag uzskatīt, ka pinnes ir tikai estētiska problēma. Tas ir mīts. Pinnes var būt ļoti sāpīgas. Laikus to neārstējot tiks atstāta ādā pigmentācija, radīsies rētas, kuras ļoti grūti padodas ārstēšanai . Šādas vizuālās pārmaiņas parasti nest dziļu psihoemocionālu traumu, īpaši jau pusaudžu vecumā, kad izskats spēlē lielu lomu. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi ir nekautrēties un laikus vērsties pie ārsta. Taču diemžēl jaunieši pārsvarā izvēlas šīs, tā saucamās pumpas, ar dažādu līdzekļu palīdzību nomaskēt, vai vēl ļaunāk izspiest, bet nevis griezties pie speciālista. Situāciju arī sarežģī fakts, ka vecāki bieži nepievērš uzmanību pusaudžu vizuālajām pārmaiņām vai noraksta tās uz pārejas vecumu. Kā rezultātā, saslimstība ar akni nemainīgi saglabājas ārkārtīgi augsta", stāsta dermatoloģe Kristīne Azarjana.
Tāpēc, lai informētu jauniešus un to vecākus par saslimstību ar akni, kā to diagnosticēt, savlaicīgi ārstēt, kā pareizi rūpēties par savu ādas stāvokli un kā to kopt, mēneša garumā tiks rīkota informatīva kampaņa "Aknei nē". (www.akneine.lv). Kampaņas ietvaros tiks veikts pastiprināts darbs Rīgas skolās, kur tiks vadīti semināri skolniekiem un pedagogiem par akni. Tāpat tiks uzrunātas Latvijas skolu medmāsas un atbildīgās institūcijas, lai runātu par satraucošo situāciju Latvijā un tās iespējamiem risinājumiem.
Uz sarakstu
