Latvijā turpina attīstīties šūnu transplantācijas nozare
Kopš Šūnu transplantācijas centra (ŠTC) atklāšanas Latvijā 2008.gadā aptuveni 200 cilvēkiem klīnisko pētījumu laikā veikta cilmes šūnu transplantācija, šodien preses konferencē informēja centra vadītājs Ēriks Jakobsons.ŠTC darbojas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas paspārnē. Centra vadītājs stāsta, ka šūnu transplantācija ir nozare, kas strauji attīstās un jau tuvākajā laikā ļaus pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem, kuriem šobrīd nav iespējams palīdzēt.
Mediķi cilmes šūnas dēvē par šūnu "rezervēm", tās ir šūnas, kuras nodrošina dzīves laikā mirušo šūnu skaita atjaunošanu, tādējādi uzturot funkcionēt spējīgus orgānus. Tās ir nespecializētas šūnas, kas spēj pašas sevi atjaunot un pārveidoties par jebkuru organisma šūnu.
Cilvēka ķermenis, atkarībā no tā izmēriem, ir veidots no apmēram 50 līdz 100 triljoniem individuālu, dzīvu šūnu un viņu darbības produktiem, kuri savukārt veido ķermeņa mehāniskās struktūras un orgānu saistaudus, skaidro mediķi.
Pacienti, kuriem līdz šim Latvijā veikta šūna transplantācija, sirguši ar dažādām slimībām, tostarp no infarkta, sirds mazspējas, diabēta un koronārās sirds slimībām. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis pasākumā norādīja, ka šīs medicīnas nozares pilnīgai integrēšanai veselības aprūpē vēl nepieciešams laiks un pētījumi, tomēr viņš ir pārliecināts, ka to varētu paveikt tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā. Turklāt līdzšinējie pētījumi ir uzrādījuši labus rezultātus, viņš sacīja.
Ērglis arī piebilda, ka šūnu transplantācija ļautu aizstāt nepieciešamību izmantot donoru orgānus. Tāpat viņš uzsvēra, ka šūnu transplantācijā Latvijā katrā konkrētā gadījumā tiek izmantotas tikai paša pacienta šūnas.
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuriem pēc akūta miokarda infarkta veikta šūnu transplantācija bojātajos orgānos, ir mazāks atkārtotas hospitalizācijas un mirstības risks, sacīja Ēglis.
Savukārt kādam 71 gadu vecam vīrietim ar 2.tipa cukura diabētu pēc cilmes šūnu implantēšanas aizkuņģa dziedzerī ievērojami samazinājušās nepieciešamās diennakts insulīna devas. Ja pirms šūnu transplantācijas dienā cilvēkam bija jāuzņem 24 vienības insulīna, tad mēnesi pēc transplantācijas - 15 vienības, bet pēc gada - septiņas vienības, norādīja mediķis.
Pētījumi arī rāda, ka lielākajai daļai no aptuveni 30 pacientiem, kuriem dažādu bojājumu dēļ veikta šūnu transplantācija ceļu vai gūžas locītavās, uzlabojies ceļa skrimslis - viņa lielums pieaudzis, kas ir pozitīvi, teica kardiologs.
Arī ŠTC biotehnoloģe Inese Čakstiņa norādīja, ka vairāki klīniskie pētījumi ir pierādījuši šūnu terapijas drošumu, tomēr joprojām nepieciešami fundamentāli pētījumi, kas sniegtu vairāk informāciju par šūnu iedarbības mehānismiem.
Šobrīd ŠTC veiktie pētījumi lielākoties tiek finansēti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, savukārt slimnīca sedz daļu algu un infrastruktūras izdevumus, aģentūrai LETA pastāstīja ŠTC vadītājs Jakobsons. Centrā strādā ap 40 zinātnieku un ārstu.
Jakobsons uzskata, ka šādām pētnieciskām programmām būtu nepieciešams stabils valsts finansējums.
Kā ziņots, ŠTC tika izveidots 2008.gadā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Slimnīcas pārstāvji skaidro, ka šūnu terapija ir reģeneratīvās medicīnas nozare, kurai pēdējos gados tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Šīs terapijas potenciāls tiek pētīts daudzās pasaules valstīs. Šobrīd tā tiek uzskatīta par perspektīvu veidu, kā atjaunot šķietami zaudētas organisma funkcijas, kā arī uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, samazinot nepieciešamo medikamentu daudzumu.
Lai paplašinātu un attīstītu šūnu terapijas piedāvātās iespējas, kā arī nākotnē palīdzētu pēc iespējas plašākam pacientu lokam, ŠTC tiek veikta zinātniskā izpēte, izmantojot šūnas, kas iegūtas no dažādiem audu avotiem - ādas un skrimšļiem.
Zinātniskā izpēte norit par Valsts pētījumu programmas un starptautiskā projekta "Veselības aprūpes pakalpojumu attīstība Latvijā un Igaunijā" līdzekļiem, sadarbojoties ar Tartu Universitāti un kolēģiem Latvijas un Igaunijas slimnīcās. Uz sarakstu