Latvijas Bankas ekonomiste: ražotāju cenu pieaugumu virza energoresursu cenas
Pārtikas cenu svārstības pasaulē šā gada janvārī bija mazākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un tās mazāk ietekmēja ražotāju cenu kāpumu, portālā "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.
Naftas produktu cenas joprojām nelabvēlīgi ietekmē politiskās nesaskaņas Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs un situāciju saasina arī valdību neatrisinātie jautājumi par pārstrādes jaudu palielināšanas iespējām, raksta Paula.
"Tiešā veidā naftas cenu dinamika janvārī ietekmēja galvenokārt energoresursu ražotāju cenas Latvijā, taču netieši - arī visu pārējo nozaru izmaksas atkarībā no tā, cik lielu daļu no izmaksām veido maksa par patērēto enerģiju. Janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi visvairāk pieauga ražotāju cenas elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (par 5,3% mēneša laikā un par 18% gada laikā). Ņemot vērā, ka šīs nozares darbība ir pamatā vērsta uz vietējo tirgu, tas noteica arī atšķirības palielināšanos starp ražotāju cenu indeksa gada pieaugumu iekšzemē pārdotajai un eksportētajai produkcijai," skaidro Paula.
Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas vietējā tirgū pārdotajai un eksportētajai produkcijai auga līdzīgā tempā (attiecīgi par 0,5% un 0,4% mēneša laikā) un kopumā neradīja iespaidu par krasi atšķirīgu konkurences apstākļu veidošanos no izmaksu viedokļa, raksta Latvijas Bankas ekonomiste.
Viņa piebilst, ka, lai gan šajā pieaugumā izpaudās energoresursu cenu svārstību ietekme un mazākā mērā - citu izejvielu, piemēram, parasto metālu un koksnes pasaules cenu svārstības (tās janvārī daudzās preču kategorijās bija nelielas), tomēr ražotāju cenu dinamiku atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs būtiski ietekmēja produkcijas sortimentam raksturīgās citas izmaksas.
Tā, piemēram, iekšzemē pārdotās produkcijas ražotāju cenu mēneša pārmaiņas svārstījās no mīnus 2,2% gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā līdz plus 1,3% apģērbu ražošanā, bet cenu pārmaiņu diapazons eksportētajai produkcijai bija krietni elastīgāks: no mīnus 8,6% ierakstu reproducēšanā un poligrāfijā un mīnus 4,7% iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā līdz plus 3,5% citur neklasificētu iekārtu, ierīču un darba mašīnu ražošanā.
"Tā kā pēc neilga krituma, kas naftas cenās bija vērojams janvāra otrajā pusē, jau februārī ir atsācies naftas cenu kāpums, ir iespējams, ka tas pēc dažiem mēnešiem iespaidos arī dabasgāzes un siltumenerģijas cenas Latvijā, jo šo patērētājiem piegādāto energoresursu cenas būtiski ietekmē deviņu mēnešu mazuta cenas svārstības pasaules tirgū. Tikmēr citu izmaksu strauja palielināšanās un to nelabvēlīga ietekme gan uz patēriņa cenām, gan uz eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju nav gaidāma," prognozē Paula.
Saskaņā ar jaunākajiem rūpnieku noskaņojuma apsekojumu datiem palielinās to apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kas tuvākajos mēnešos sagaida nodarbinātības pieaugumu, norāda ekonomiste. Tomēr tendence vēl nav ilgstoša, tā nav raksturīga visām apstrādes rūpniecības nozarēm un nerada bažas par to, ka varētu veidoties neatbilstība starp tempu, kādā aug atalgojums un darba ražīgums.
Jau ziņots, ka 2012.gada janvārī salīdzinājumā ar 2011.gada decembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,8%, bet salīdzinājumā ar 2011.gada janvāri tās palielinājušās par 7,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 2,3%, bet eksportētajai produkcijai - par 1,1%.
Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 5,3%), atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā un materiālu pārstrādē (par 6,8%), pārtikas produktu ražošanā (par 1%), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 0,9%) un metālu ražošanā (par 2,1%).
2012.gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 7,1%.
Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 9,4%, bet eksportētajai - par 4,1%.
Uz sarakstu
