Lūznavas muiža – mākslas, mūzikas un literatūras pils

Viļakas bibliotēka/flickr.com
Viļakas bibliotēka/flickr.com

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 kilometru attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā īpaša vieta mākslai, mūzikai un literatūrai. Muiža ir piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, savukārt pēc renovācijas atdzimusi no jauna. Lūznavas muiža ir piedzīvojusi renovāciju un tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Vēsture

Agrāko Laizēnu muižu 1870. gadā nopirka profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, ģenerālmajors Staņislavs Kerbedzis. Viņa laikā uzsākta jaunas baznīcas būvniecība, bet tās gaitā plāni mainījās un tapa klēts, pēc kuras arī – zirgu stallis.

Ģenerālis uz muižu ierasti atbrauca, sākoties vasarai, un atkal devās prom rudenī – pie meitas Polijā un Itālijā. Neskaitot Lūznavas muižu, viņam piederēja arī Riebiņu muiža. Pēc ģenerāļa nāves par muižas īpašnieci kļuva viņa meita Jevgēnija Kerbedža. Īsi pirms 1905. gada Jevgēnijas vīrs sāka Lūznavas muižas ēkas celtniecības priekšdarbus un 1911. gadā tos pabeidza, tā kā bija aizkavēšanās 1905. gada revolūcijas dēļ.

1915. gadā muižas mājā izvietojās Krievijas impērijas armijas štābs, savukārt, no 1917. līdz 1919. gadam – padomju varas iestādes. No 1922. līdz 1944. gadam pils ēkā atradās Latgales Valsts kurlmēmo skola. Otrā pasaules kara laikā muižā pārmaiņus atradās padomju un vācu armijas štābi.

Vēlākajos gados te atradās gan Rēzeknes lauksaimniecības tehnikums, gan Maltas zooveterinārais sovhoztehnikums, un no 1978. līdz 1993. gadam ēkā darbojās Maltas sovhoza kantoris. Lūznavas muižas ēkai 1977. gadā piešķīra valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Kopš 1993. gada pilī izvietojās Lūznavas pagasta administrācija, 1998. gadā uz šejieni pārcēla Lūznavas pamatskolu, no 2009. gada ēkā darbojās Lūznavas pagasta bibliotēka.

Arhitektūra

Apkārt muižai ir iekopts skaists dārzs ar lielu koku un krūmu, ziedu un košumkrūmu dažādību, ir labiekārtoti parka celiņi. Teritorijā atrodas septiņi dīķi, kuros reiz tika audzētas zivis.

Lūznavas muižas ēka celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem un pārsteidz ar savdabīgo plānojumu un fasāžu apdari. Kungu mājā atradās pašu īpašnieku istabas, darbnīca, pieņemamā istaba un daudzas atpūtas un darba telpas atbraukušajiem māksliniekiem.

Ēkā bijusi "baltā zāle", kurā visas mēbeles, sienas un griesti bijuši baltā krāsā, kā arī "sarkanā zāle" jeb viesību zāle. Gandrīz visās telpās bijusi parketa grīda un sarkankoka mēbeles. Ielūgto mākslinieku vajadzībām pat bijusi iekārtota īpaša gleznotava parka teritorijā un atpūtas ēka Rāznas ezera krastā. Pēc kundzes aicinājuma uz Lūznavas muižu strādāt un atpūsties braukuši mākslinieki, gleznotāji un literāti.

Par Lūznavas muižu  vēsta arī kāds nostāsts. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pils kundze bija spiesta doties projām no savas muižas uz ārzemēm. Cerībā uz atgriešanos vienā no dīķiem viņa iemeta naudu un dažas savas rotaslietas. Ja pusnaktī uzmanīgi vēro, tad dīķa ūdenī var pamanīt zaigojošo gaismiņu atspulgus – muižas kundzes bagātības.