"Malēniešu valodas skola" uzsāk otro mācību gadu
"Jau pirmajā nodarbībā bija skaidrs, ka tas būs plašs pētnieciskais darbs vairāku gadu garumā," atklāj Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska. Ideja par "Malēniešu valodas skolas" izveidi briedusi jau ilgāku laiku. Tam par iemeslu kalpojusi Rutas Amoliņas 1965.gada kursa darba "Jaunlaicenes izloksnes fonētika" kopija, kas glabājās muzeja krājumā un "visu laiku nelika mieru". Klajā nākot Daces Markus un Jēkaba Raipuļa grāmatai "Radošie malēnieši un viņu valoda", muzejā izveidota malēniešu vārdu spēle. Risinot uzdevumus, apmeklētāji lūguši nodemonstrēt izrunu. "Parunāt es nevarēju. Sapratu, ka ir jāmācās," saka S. Jankovska. Meklējot interesantāko variantu izloksnes apguvei, durvis vēra "Malēniešu valodas skola".
Pieraksta senos vārdus un darbības vārdu locīšanu
Aicinājumam kļūt par skolas dalībniekiem atsaucās dažādu vecumu cilvēki: sākot no vecāka gada gājuma pārstāvjiem, kas vēl prata runāt malēniešu izloksnē vai bija dzirdējuši to darām vecākus vai vecvecākus, līdz pat jauniešiem, kas tobrīd baudīja atvaļinājumu un uz "Malēniešu valodas skolu" devās intereses dzīti. Katram no viņiem bija savs mērķis. Vienam tā bija iespēja runāt izloksnē, kuru ikdienā vairs nevar pielietot, citam – vēlēšanās to iemācīties vai atsvaidzināt sen aizmirstas zināšanas, vēl kādam – jautri pavadīt laiku domubiedru kompānijā.
Pirmās nodarbības saturs veidots, izmantojot D.Markus un J.Raipuļa grāmatā pieejamos materiālus. Kopā skatīta dažādu skaņu izruna, lasīti piemēri, veikti pirmie patstāvīgie mēģinājumi teikumu izveidē. "Man bija ļoti interesantas sajūtas. To, ka kāds runātājs runā nepareizi, es dzirdēju, bet, kad runāju pati, gandrīz vienmēr sanāca aplam," iespaidos dalās S.Jankovska. Līdzīgi jutušies arī daudzi citi skolas dalībnieki. Nedaudzie malēniešu izloksnes pratēji uzņēmās ekspertu pienākumus, izlabojot pieļautās kļūdas.
Jau otrajā nodarbībā nonākts pie secinājuma, ka "tik vienkārši, kā domājām, nebūs vis'". "Bija jāķeras pie darbības vārdu locīšanas, jo tagadnes, pagātnes un nākotnes formās vienas un tas pats vārds izmainījās," skaidro S.Jankovska. Tieši šī nianse sākotnēji izraisījusi strīdus starp malēniešu valodas izloksnes lietotājiem un nesaprašanu starp tās apguvējiem. Tagad pierakstīta 90 darbības vārdu locīšana, 150 senie vārdi, pāris desmiti dažādu stāstu, notikumu un anekdošu. Visas nodarbības ierakstītas diktofonā, kļūstot par daļu no muzeja krājuma.
Mācību gada noslēgumā dāvina pa gaismas maisam
Šādā veidā, tiekoties reizi mēnesī, pagājis pirmais "Malēniešu valodas skolas" mācību gads. Šajā laikā kontingents ir nedaudz mainījies. Starp skolas dalībniekiem ir gan uzcītīgi skolēni, kā, piemēram, divas kundzes, kas pēc pievienošanās ziemā kļuvušas par kārtīgām skolniecēm, gan dalībnieki, kas apmeklējuši tikai vienu nodarbību vai dara to neregulāri. Viņus visus vieno malēniešiem piedienošā atraktivitāte. Tas ņemts vērā, organizējot pirmā mācību gada noslēgumu. "12.nodarbību visiem gribējās pavadīt savādāk – nestrādājot," atzīst S.Jankovska.
Kopā ar Jaunlaicenes muižas muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciālisti Inesi Dārziņu, izdomāts veids, kā pārsteigt skolēnus, proti, uzdāvināt izloksnes saglabātājiem pa gaismas maisam. "Pašas šuvām maisiņus, domājām, kā tur iekšā gaismu dabūt un dabūjām!" ar lepnumu stāsta S. Jankovska. Vienlaikus izgatavotas liecības, saliktas atzīmētas un meklētas katra skolnieka raksturīgākās īpašības. Pirmā mācību gada pēdējo nodarbību kuplināja Jaunlaicenes folkloras kopas "Putnis" dalībnieki ar vadītāju Ingu Ārsti.
S.Jankovska atklāj, ka folkloras kopas piedalīšanās bija likumsakarīga, jo kopas vadītāja I. Ārste un dalībniece Solvita Cekule ir "Malēniešu valodas skolas" aktīvas apmeklētājas. Iegūtās zināšanas viņas izmantojušas, lai izveidotu kolektīva pirmo programmu malēniešu izloksnē "Kas uz ceļa, tam jāiet!". "Šis malēniešu sauklis tika izmantots arī folkloras festivāla "Baltica 2012" dižkoncertā," piebilst S.Jankovska. Video no pirmā mācību gada noslēguma nodarbības var noskatīties "www.youtube.com".
Aicina pievienoties malēniešu valodas apguvējiem
Atskatoties uz aizvadīto mācību gadu, S.Jankovska atzīst, ka sākotnējā ideja attaisnojusies ar uzviju. "Ja sākām ar R.Amoliņas kursa darbu un D.Markus un J.Raipuļa grāmatu "Radošie malēnieši un viņu valoda", tad tagad materiālu kļūst vairāk. Mēs saņemam atbalstu no Rīgā dzīvojošajiem jauniešiem. No Evas Ausējas, kas strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, saņemam informāciju par jau esošajiem malēniešu valodas pētījumiem un publikācijām. Tas ļauj iepazīt un salīdzināt pētnieku dažādos izloksnes pierakstu variantus," viņa saka.
Visi jaunieguvumi un ar "Malēniešu valodas skolu" saistītie materiāli tiek ievietoti muzeja arhīvā vai krājumā, lai saglabātu nākamajām paaudzēm. Jau šobrīd tos drīkst pētīt visi, kas vien to vēlas. Jautāta par svarīgāko atziņu, ko sniedzis pirmais mācību gads, S.Jankovska norāda, ka tā ir apziņa par malēniešu valodas krāšņumu un bagātību. "Malēniešu izloksne glabā sevī ļoti senus ziemeļbaltu valodas vārdus," viņa dalās atklājumos. Vienlaikus nodarbības atgādinājušas, ka "mums kā malēniešiem, ir ko rādīt un stāstīt citiem Latvijas iedzīvotājiem".
Jāpiebilst, ka "Malēniešu valodas skola" notiek katra mēneša pēdējā sestdienā plkst.11.00 Jaunlaicenes muižas muzeja izstāžu telpā. Tās mērķis ir popularizēt malēniešu valodu kā nozīmīgu Alūksnes novada kultūrvēsturiskā mantojuma daļu; celt malēniešu valodas pratēju pašapziņu, mudinot to lietot ģimenē un pēc iespējas plašākā sabiedrības daļā; pierakstīt ar to saistītos vārdus un teicienus; mācīties malēniešu vārdus un izrunu; veidot no vārdiem teikumus un mācīties tos pareizi izrunāt. Nodarbībās var piedalīties ikviens interesents.
Uz sarakstu
