Ministram ir svarīgs visu izglītības jomā iesaistīto cilvēku viedoklis
Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā notika Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotā diskusija "Pedagogu konkurētspējas attīstības scenāriji". Pasākumā, kuru vadīja moderators Valdis Melderis, piedalījās vairāk kā divi simti pedagogu, izglītības jomas pārstāvju, ar skolām saistītu cilvēku, ne tikai no Alūksnes un Apes novadiem, bet arī no Balviem, Viļakas, Cēsīm, Gulbenes, Valmieras un citām vietām. Protams, notikuma centrā bija izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņš uzsvēra, ka viņam, kā ministram ir svarīgs viss, ko saka klātesošie. Ministrs teica, ka rudenī skolotāji algā saņems vairāk, bet mainīsies arī vairākas lietas, kas raksturo viņu darbu, viņš akcentēja motivācijas sistēmu. Roberts Ķīlis arī atzina, ka skolotāji šobrīd ir cilvēki, kuriem uzkrauti visādi darbi, bet nav sajūtas, ka tas ir novērtēts, ka par to pienācīgi samaksā.
Veido motivācijas sistēmu
Ministrs uzsvēra, ka motivācijas sistēmas pamatā ir jābūt darbam atbilstošam novērtējumam – ne tikai atalgojumam, bet svarīgi ir arī citi apstākļi – piemēram, kā darbs tiek organizēts, profesionālās izaugsmes un karjeras iespējas, prestižs, profesionālā brīvība, birokrātiskā sloga un kontroles mazināšana.
Roberts Ķīlis pastāstīja, ka 17. aprīlī valdībā ir lemts par budžeta bāzi nākamajiem trīs gadiem. Pedagogiem būtiski ir tas, ka, neraugoties uz skolēnu skaita samazināšanos, vismaz pašreizējā līmenī saglabāsies mērķdotācijas pedagogu darba samaksai apjoms. Runājot par algām, viņš norādīja, ka par zemāko likmi pedagogi saņems 270 līdz 280 latus, bet augstākajām kvalitātes pakāpēm būs vēl piemaksas.
Maijā ir izveidota darba grupa, kurai 20. jūnijā ir jāiesniedz redzējums trīs gadu plānam, bet 28. jūnijā jābūt motivācijas plāna pirmajai versijai. Tādēļ tagad ir svarīgi diskutēt par jautājumiem, kas būt aktuāli sagatavojot motivācijas plānu. Var piebilst, ka Alūksnē notika jau piektā diskusija septiņu diskusiju ciklā par pedagogu darba kvalitātes jautājumiem.
Būtisks jaunums ir pāreja uz 40 stundu darba nedēļu, kas pilnībā varētu īstenoties 2014. gadā. Tas nozīmē jaunu pieeju pedagogu slodzes noteikšanā. Var piebilst, ka kontaktstundas šajās 40 stundās būs apmēram trešdaļa, bet pārējo darba apjomu veidos gatavošanās, darbs kolektīvā, ar vecākiem, sabiedrību un citas lietas.
Ilgtermiņa pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmu pilnībā ir paredzēts sagatavot līdz 2014. gada 1. jūnijam. To īstenojot ir paredzēta birokrātiskā sloga mazināšanās – skolu autonomijas paplašināšanās, elastība izglītības saturā. Ir domāts paplašināt un dažādot pedagogu nodarbinātības spektru. Kā minēja ministrs, ir dīvaini, ka, piemēram, pamatskolas latviešu valodas skolotājs nedrīkst to darīt vidusskolā. Mazajām skolām atspaids būs tas, ka būs iespējas skolotājam mācīt arī citus priekšmetus, kas nav viņa tiešā specialitāte.
Viss tiks ņemts vērā
Starp iecerēm ir arī elastība izglītības saturā. Būs konceptuāli jauna pieeja pamata un vispārējās vidējās izglītības standartiem, tiks noteiktas tikai pamatkompetences, bāzes vērtības, vispārīgie principi, pedagoģiskās pieejas. Mācību priekšmetu standarti vairs netiks apstiprināti Ministru kabinetā, tas ļaus lielāku brīvību.
Elastība pārvaldībā izpaudīsies tā, ka vairs nebūs ministrijā jāsaskaņo dažādi pašvaldību kompetencē esoši jautājumi – par izglītības iestāžu atvēršanu, slēgšanu un reorganizāciju, par direktoru iecelšanu un atlaišanu. Bet kopumā ieceru loks ir ļoti plašs – tas ietver sevī vēl arī pedagogu profesionālās pilnveidošanās iespējas, izglītības kvalitātes monitoringu un citus jautājumus.
Taču savas uzstāšanās beigās ministrs īpaši norādīja, ka viņa teiktais vēl nebūt nav galīgie lēmumi, ir iespējas izteikt savas iebildes, priekšlikumus, tas viss tiks ņemts vērā. Viņš uzsvēra, ka nevēlas pasliktināt skolotāju stāvokli, bet gan uzlabot to nākotnē, radīt motivāciju strādāt.
Noslēgumā Roberts Ķīlis atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Tā Mārtiņš Biezais no Malienas pamatskolas un Zintis Cepurnieks no Gaujienas mūzikas un mākslas skolas jautāja par mazo skolu likteni, M. Biezais īpaši vēl akcentēja pierobežas situāciju. Ministrs atzina, ka šis jautājums nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī atrisināms, tā ir starpresoru problēma. Taču viņš uzsvēra, ka ir kaut kāda robeža, kad vairs nav iespējams īstenot mācību programmas, tas skolai ir jāņem klāt citas funkcijas – piemēram, pirmsskolas izglītība, tālākizglītība, sociālās funkcijas, jāveido attīstības centri. Ja skolā ir mazāk par 80 skolēniem, tad par šo jautājumu ir jādomā visā nopietnībā. Z. Cepurnieks arī atgādināja, ka skolai jābūt tur, kur ir cilvēki, šobrīd ir ārkārtas situācija, tas ir jautājums par nācijas izdzīvošanu.
Alūksnes Mūzikas skolas direktore Gunta Boša runāja par jauno speciālistu piesaisti. Ministrs šajā ziņā saskata, ka nebūtu īpaši pareizi noteikt viņiem piemaksas pie algas, to varētu risināt citādi – piemēram, dzēst studiju kredītus vai tamlīdzīgi.
Strādāja četras darba grupas
Pēc ministra uzstāšanās visi diskusijas dalībnieki sadalījās četrās grupās. Diskusijas gaitā tās dalībnieki darba grupās paudīs savu viedokli par četriem tematiem – "Skolas un sabiedrības partnerība konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai", "Pedagogu konkurētspēja un darba kvalitāte, diskutējot par iespējām pedagogu atalgojuma sistēmu saistīt ar pedagogu darba kvalitātes rādītājiem" Pedagogam nepieciešamās 21. prasmes un tālākizglītības sistēma to nodrošināšanai, tostarp projekta rezultātu kontekstā" un "Latvijā dzīvotspējīgs skolu autonomijas modelis – cik liela autonomija skolām nepieciešama un kā to īstenot, kādai jābūt skolas vadībai un kā vērtēt skolas darba kvalitāti."
Darba grupu, kas sprieda par skolas un sabiedrības partnerību konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai, vadīja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā Inese Ločmele, par pedagogu konkurētspēju – projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" koordinatore Ineta Īvāne, par pedagogu prasmēm – Apes novada pašvaldības izglītības speciāliste Gunta Ļuļe un ceturto darba grupu – Strautiņu pamatskolas direktore Ingrīda Pedece.
Pēc tam visas darba grupas prezentēja savu paveikto, priekšlikumus un idejas. To, protams, bija ļoti daudz. Nav šaubu, ka gluži tāpat ir arī pārējās sešās diskusijās. Diskusijās izteiktie viedokļi tiks apkopoti un izvērtētas iespējas tos ieviest gan saistībā ar konkrētiem kādas jomas aspektiem, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā. Diskusijās pausto viedokļu apkopojums, aptaujas rezultāti, kā arī cita ar diskusijām saistītā informācija būšot pieejama projekta mājaslapā www.pedagogiem.gov.lv. Katrā ziņā vairākas tēmas varētu būt arī tā vērtas, lai par tām uzrakstītu atsevišķi.
Ministrs, komentējot šos priekšlikumus, piezīmēja, ka sevišķu atzinību auditorijā izraisījušas ironiskas piezīmes par deputātu un ierēdņu kompetenci. Bet kopumā, viņš saskatot, ka ir viedokļi un tie ir argumentēti, izmantojami un laiks nav velti tērēts.
Viņš atzina, ka runājot par pārmaiņām, ir jāsāk iedomāties lietas, kas agrāk likušās neiespējamas. Piemēram, tika runāts tas, ka dažreiz bērnam ir jāceļas jau sešos, lai nokļūtu laikus skolā. Bet Roberts Ķīlis izteica tādas idejas, kā, piemēram, varētu mācības sākties pulksten 10 vai vispār doties uz skolu ne katru dienu. Viņš teica, ka mācības varētu nebūt tikai klasē un iespējami visādi neordināri risinājumi.
Tāpat ministrs atzina, ka vēl dažos jautājumos nav īsti skaidrs risinājums – par 40 stundu darba nedēļas modeli pirmsskolas izglītības iestādēs, par mūzikas un mākslas skolām, kas šobrīd ir Kultūras ministrijas pārziņā, par apmācību svešvalodās.
Noslēdzas projekts
Savukārt Eiropas Sociālā fonda projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" vadītāja Evija Papule informēja par līdz šim sasniegtajiem projekta rezultātiem un īstenošanas gaitu, kā arī jautājumiem, kas risināmi pēc projekta noslēguma. Ņemot vērā, ka ESF projekts "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" noslēgsies šā gada oktobrī, IZM ir svarīgi uzklausīt pedagogu viedokļus, kā vislabāk nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju, tādējādi sekmējot pozitīvas pārmaiņas izglītībā arī pēc projekta īstenošanas. Var piebilst, ka projekta ietvaros 24 tūkstoši pedagogu ir ieguvuši kvalitātes pakāpes. ESF projektu "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" IZM uzsāka 2009. / 2010. mācību gada sākumā, un projektā iesaistījušies un atbalstu saņēmuši vairāk kā 39 000 pedagogu.
Vēl viņa atgādināja, ka 15. maijā ir izsludināta Gada inovāciju balva. Tātad tiek gaidītas idejas, ko darīt citādāk Latvijas izglītības sistēmā.
Uz sarakstu
