Nelielo augstskolu izdzīvošana ir zem jautājuma zīmes
Ministrs domā, ka labāk stimulē augstskolas apvienoties: "Mums labs piemērs ir tepat kaimiņos Dānijā, kur desmit gadus atpakaļ valdība lēma par konsolidāciju, kas noveda pie salīdzinoši labiem rezultātiem un palika, ja nemaldos, piecas universitātes no padsmit".
Nelielo augstskolu izdzīvošana nākotnē ir zem lielas jautājuma zīmes, par to liecina, gan studentu skaita samazināšanās, gan Augstākās izglītības padomes (AIP) publicētais studiju programmu novērtējums, aģentūrai BNS pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
"Ir skaidrs, ja ir salīdzinoši nelielas augstskolas, kuras strādā ar ierobežotu skaitu programmu, tad šo augstskolu izdzīvošana ir zem lielas jautājuma zīmes. Gan tāpēc, kā studentu skaits samazinās, gan šī kvalitātes novērtējuma dēļ," pastāstīja Ķīlis. Līdz ar to ministrs prognozē, ka nākotnē iniciatīva sekos arī no pašu skolu puses, lai apvienotu spēkus. Ķīlis uzskata, ka tās varētu ne tikai institucionāli apvienoties, bet arī veidot kopīgu sadarbību, lai nodrošinātu kvalitatīvas studiju programmas.
Vienlaikus viņš atzina, ka augstskolas uz institucionālo apvienošanu raugās visai negribīgi, taču to varētu regulēt ar ministru kabineta lēmumiem. "Mums labs piemērs ir tepat kaimiņos Dānijā, kur desmit gadus atpakaļ valdība lēma par konsolidāciju, kas noveda pie salīdzinoši labiem rezultātiem un palika, ja nemaldos, piecas universitātes no padsmit," teica Ķīlis.
Ministrs norādīja, ka arī Latvijā varētu darīt līdzīgi - no vienas puses stimulējot augstskolu kopdarbību, taču neglābjot un kādā īpašā veidā nepasargājot tās augstskolas, kuras kvalitātes dēļ nokļūst problēmās, tādā veidā panākot, ka tās apvienojas ar citām augstskolām. "Tāpat augstskolu apvienošanos varētu panākt, valdībai lemjot par ilgtermiņa programmu, kurā paredzēti konsolidācijas virzieni," aģentūrai BNS piebilda Ķīlis.
Uz sarakstu
