NVD: Pēdējo piecu gadu laikā tēriņi laboratorisko izmeklējumu apmaksai teju dubultojušies
Pēdējo piecu gadu laikā tēriņi laboratorisko izmeklējumu apmaksai teju dubultojošies, aģentūru LETA informēja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
2010.gadā šo tēriņu apmērs bija 16,99 miljoni eiro, savukārt pērn tie sasniedza jau gandrīz 28 miljonus eiro.
Lai veicinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu veselības aprūpē, no šī gada ieviestas izmaiņas laboratorisko izmeklējumu apmaksā, izmaiņu nepieciešamību pamatojot ar strauji augošajiem tēriņiem laboratorisko izmeklējumu apmaksai.
Lai ierobežota budžeta apstākļos šo nepārtraukti pieaugošo tēriņu dēļ saglabātu pakalpojuma pieejamību, ar nozares profesionāļiem ir panākta vienošanās par vienotiem nosacījumiem valsts apmaksātu laboratorisko nosūtījumu izrakstīšanai un apmaksai, norāda NVD.
Jaunie nosacījumi ir vērsti uz to gadījumu atsijāšanu, kad analīzes tiek nozīmētas bez pietiekama medicīniska pamatojuma, tiek pārāk bieži atkārtotas vai netiek ievērota loģiska un racionāla izmeklējumu veikšanas secība, skaidro dienestā.
Novēršot nelietderīgos tēriņus, tiks pasargātas tās pacientu grupas, kurām šie izmeklējumi tiešām ir nepieciešami un saglabāta pieejamība arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
2016.gadā ambulatori tiek apmaksāti 388 dažādi laboratoriskie izmeklējumi. Laboratoriskajiem pakalpojumiem paredzētais līdzekļu apjoms 2016.gadam, salīdzinot ar 2015.gada līmeni, nav samazināts.
Atsevišķiem izmeklējumiem turpmāk ir noteikts skaits, ko no valsts budžeta līdzekļiem 12 mēnešu laikā apmaksā vienam pacientam. Tie ir izmeklējumi, kurus medicīnisku iemeslu dēļ nav lietderīgi biežāk atkārtot. Piemēram, tireotropā hormona (TSH) analīzes valsts apmaksās ne biežāk kā reizi gadā, izņemot gadījumus, kad pacientam ir kāda no vairogdziedzera slimībām - tad ārsts šīs analīzes drīkst nozīmēt arī biežāk.
Virknei laboratorisko izmeklējumu precizēta nozīmēšanas kārtība, lai nodrošinātu izmeklējumu veikšanas pamatotu secību. Piemēram, papildu urīna analīzes ar mikroskopiju tiks apmaksātas, ja vispirms būs konstatētas izmaiņas urīna analīzē ar teststrēmeli, kas ir vienkāršāka un lētāka metode. Savukārt eritrocītu grimšanas ātruma (EGĀ) noteikšanu valsts turpmāk neapmaksās, ja tā būs nozīmēta vienlaicīgi ar C reaktīvo olbaltumvielu (CRO) analīzi, jo abiem šiem izmeklējumiem ir līdzīga informatīvā nozīme - tie norāda uz iekaisuma procesu, turklāt CRO izmeklējums ir informatīvāks.
Dažiem izmeklējumiem ir mainīti nosacījumi par to, kurš ārsts ir tiesīgs izsniegt nosūtījumu - speciālists vai ģimenes ārsts. Tā kā atsevišķi izmeklējumi ir nepieciešami vien specifiskos gadījumos, uz tiem varēs nosūtīt tikai konkrētu jomu speciālisti. Piemēram, lielākā daļa ģenētisko analīžu būs apmaksātas ar noteiktu ārstu-speciālistu nosūtījumu. Turklāt speciālisti nepieciešamības gadījumā paši nosūtīs pacientu uz izmeklējumiem, un pacientam nevajadzēs veikt apmeklējumu pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu uz laboratoriskiem izmeklējumiem pēc speciālista vizītes.
Izmaiņas līdzšinējos nosacījumos izstrādāja darba grupa, kurā darbojās Latvijas Laboratorijas speciālistu, Latvijas klīnisko universitātes slimnīcu laboratoriju un ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji. Savu viedokli par izstrādātajiem nosacījumiem sniedza 13 mediķu profesionālās asociācijas.
Izsniedzot nosūtījumu uz laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstiem jāņem vērā jaunie apmaksas nosacījumi un jāinformē pacients gadījumā, ja tiek piedāvāts kāds maksas izmeklējums. Maksas izmeklējuma nozīmēšanas gadījumā pacients ir tiesīgs pārrunāt ar ārstu izmeklējuma nepieciešamību un iespējamās alternatīvas.
Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk maksas vizītes laikā ārsts nevarēs nosūtīt uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem.
Ja pacientam nosūtījums uz laboratoriskajiem izmeklējumiem izsniegts vēl pagājušajā gadā, izmeklējumu veicot šogad, tiks piemēroti patlaban spēkā esošie apmaksas nosacījumi.
LETA jau vēstīja, ka trauksmi par jauno regulējumu sacēla Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. Kā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) iepriekš norādīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, pacienti un ārsti tiek ierobežoti arī tā, ka līdz šim pacients pēc sarunas ar ģimenes ārstu negaidīja rindā uz valsts apmaksāta ārsta konsultāciju, bet aizgāja pie maksas speciālista. Ārsts, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, nevar nosūtīt pacientu ne uz analīzēm, ne izmeklējumiem par valsts naudu. Pēc viņa norādes to varēja darīt ģimenes ārsts, un, kā skaidro asociācijā, tas tika izmantots, lai palīdzētu pacientam ātrāk tikt pie diagnozes, nekā tas būtu gadījumā, ja cilvēks gaidītu rindā uz valsts apmaksātu konsultāciju.
Tomēr no šā gada sākuma tā rīkoties vairs nevar, jo ģimenes ārsts uz daudzām specifiskām analīzēm pacientu nosūtīt nedrīkst. Veselības ministrijā skaidro, ka šie "apmaksas papildnosacījumi" skar tikai ļoti šauru, specifisku izmeklējumu grupu un šie izmeklējumi jānozīmē tikai speciālistam. Izpētot sarakstu, NRA secina, ka daļa tiešām ir šādi izmeklējumi, kuri nebūtu jāveic ikdienā, taču patieso situāciju gan pārzina ārstējošais ārsts.
Uz sarakstu