Obligātā izglītība bērniem sāksies no piecu gadu vecuma
Viņš uzsvēra, ka arī turpmāk vecāki varēs brīvi izvēlēties, vai viņi bērnu 1.klasē palaiž no sešu vai septiņu gadu vecuma, atbilstoši bērna attīstībai un speciālistu ieteikumiem. Savukārt tiem bērniem, kuri nevarēs apmeklēt obligātās sagatavošanas nodarbības, ministrs sola rast alternatīvus risinājumus.
Runājot par to, cik gadu vecumā jaunieši pabeigs vidusskolu, ministrs norādīja, ka to pašlaik vēl nevar pateikt, jo tiks veiktas izmaiņas valsts pārbaudījumu sistēmā saskaņā ar izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu.
Ķīlis uzsvēra, ka IZM vēl analizēs, vai centralizētos eksāmenus kārtos tikai tie jaunieši, kuri vēlēsies studēt augstskolā, vai visi. Tāpat tiks analizētas arī profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu iespējas kārtot dažāda līmeņa eksāmenus, lai viņiem būtu iespējas turpināt izglītošanos.
Pirmsskolas izglītībā reformu galvenais mērķis ir nodrošināt ikviena bērna spējas attīstošu un attīstībai atbilstīgu, kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmsskolas izglītību atbilstoši viņa vecumposmam. Kā galvenā mācību darbība bērnudārzos būs rotaļa.
IZM apņēmusies līdz šī gada 15.decembrim veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieejamību pirmsskolas izglītībai no 1,5 gadu vecuma.
Jau līdz šī mācību gada sākumam bērnudārzu skolotāji tiks nodrošināti ar pilnveidotiem pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, tādējādi veicinot pirmsskolas izglītības iestāžu autonomiju izglītības procesa plānošanā un organizēšanā.
IZM iecerējusi samazināt obligāto pedagoģisku dokumentāciju, savukārt Veselības ministrija tiks aicināta pārskatīt higiēnas un drošības prasības pirmsskolām un atteikties no novecojušām prasībām. Tiks izvērtēta citu obligāto prasību un noteikumu lietderība un jēga.
Lai sekmētu pirmsskolas izglītības kvalitāti, bērnudārziem būs jāveic iekšējais novērtējums, kas kalpos kā kvalitātes monitorings, nosakot pirmsskolas stiprās un vājās puses.
No nākamā gada 1.janvāra visu pirmsskolas sistēmā strādājošo pedagogu darba alga tiks nodrošināta no valsts budžeta, kam nākamā gada valsts budžetā jau ir paredzēti vairāk nekā 23 miljoni latu.
Kā ziņots, pilotprojektā "Sešgadīgo bērnu mācību programmas ieviešanas aprobācija" piedalījās 22 izglītības iestādes - 12 pirmsskolas izglītības iestādes un desmit skolas, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas. Tās tika izvēlētas tā, lai veidotu Latvijas modeli - izglītības iestādes gan laukos, gan pilsētās, mazākumtautību izglītības iestādes, izglītības iestādes, kurās tiek integrēti bērni ar speciālām vajadzībām, un skolā mācās bērni, kas līdz piecu gadu vecumam nav apmeklējuši bērnudārzu.
Pilotprojekta "Sešgadīgo bērnu mācību programmas ieviešanas aprobācija" īstenošanā ir ieguldīts 449 271 lats, tajā skaitā 33 243 lati - programmu un metodisko materiālu izstrādei un ekspertēšanai bērniem līdz sešu gadu vecumam, 84 789 lati - sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas aprobācijai, 57 198 lati - mācību līdzekļiem, 25 000 latu - metu konkursam inovatīvu mācību līdzekļu izstrādei darbam ar sešgadīgajiem bērniem, 16 367 lati - tālākizglītības programmas izstrādei un īstenošanai aprobācijā iesaistīto izglītības iestāžu pedagogiem, 195 193 lati - programmu un metodisko materiālu izstrādei un ekspertēšanai atbilstoši sešu līdz 11 gadu vecumposmam, 37 481 lats - pirmsskolas izglītības un pamatizglītības satura pilnveides procesa administrēšanai un tehniskajiem izdevumiem.
Pilotprojekta rezultāti parādīja, ka integrētās mācību programmas saturs sešgadniekiem atbilst bērna uztveres īpatnībām un spējām, ko apliecina mācību rezultātu analīze. Aprobācijas gaitā tika konstatēts, ka no programmas sasniedzamajos rezultātos paredzētajām zināšanām tika apgūti 92,5%, bet tikai 7,5% sagādāja grūtības, no prasmēm tika apgūti 80%, bet attiecīgi 20% netika apgūti noteiktajā laikā, no attieksmēm tika apgūti 87,3%, bet 12,7% bērniem sagādāja grūtības.
Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis pilotprojekta "Sešgadīgo izglītojamo mācību programmas ieviešanas aprobācija" rezultātu izplatīšanas konferencē "Pamatkompetenču attīstība bērnu sagatavošanā skolai" teica, ka sešus gadus veca bērna prasme lasīt, rakstīt un rēķināt vēl neliecina par viņa gatavību sākt skolas gaitas. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā bērna attīstību, jo gada otrajā pusē dzimušie bērni iemācās lasīt, rakstīt, rēķināt, bet viņi vienkārši vēl nav izauguši, lai varētu sākt skolas gaitas sešu gadu vecumā. Tādēļ skolotājiem ir ļoti rūpīgi jānovērtē katra bērna attīstība.
Uz sarakstu
