Par naudas piešķiršanu pašvaldības izdevumu tulkošanai krievu valodā sodīts arī Rēzeknes novada mērs

Rīga, 29.okt., LETA. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis naudas sodu arī Rēzeknes novada domes mēram Monvīdam Švarcam (V), kurš tāpat kā šīs pašvaldības deputāti bija panācis novada domes laikraksta izdošanu krievu valodā, liecina informācija KNAB mājaslapā.

Švarcs tāpat kā citi deputāti, domes sēdēs lemjot par Rēzeknes novada budžetiem 2016. un 2017.gadam, pamatbudžetā izdevumos iekļāvis finanšu līdzekļus informatīvā izdevuma "Rēzeknes novada ziņas" teksta tulkošanai krievu valodā, tādejādi neievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.

Švarcam piemērots 70 eiro sods.

Jau ziņots, ka KNAB iepriekš par šādu pārkāpumu sodīja septiņus šīs pašvaldības deputātus, no kuriem daļa ieņem deputātu amatus arī šajā domes sasaukumā.

Par līdzīgu pārkāpumu sodīti arī citi Latgales pašvaldību deputāti.

Oktobra sākumā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes sēdē ar KNAB, kā arī Valsts valodas centra (VVC) pārstāvjiem tika runāts par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

KNAB pārstāvis Andris Donskis medijiem skaidroja, ka birojs sodu piemērojis par to, ka deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos pienākumus, nevis par Valsts valodas likuma neievērošanu. Proti, deputāti, atvēlot finansējumu izdevuma izdošanai divās valodās, pārkāpa likumā noteikto un piešķīra publiskās personas naudu mērķiem, kam tā nav paredzēta. "Mēs nesodām par valodas lietojumu, bet par neatbilstošu līdzekļu izlietojumu," teica Donskis.

Savukārt VVC vadītājs Māris Baltiņš sacīja, ka pašvaldībai pašai ir jālemj par to, kāda satura informācijai būtu jānokļūst līdz pašvaldību iedzīvotājiem, taču, ņemot vērā, ka valsts valoda ir latviešu, ir pamatoti informāciju svešvalodā sniegt tikai tad, ja kāds to ir pieprasījis. "Pilnīgi nepieņemami ir izdevumi, kuros informācija tiek pasniegta divās valodās, jo tas nerada pareizu izpratni par valodu hierarhiju valstī un neveicina integrāciju. Varbūt šie cilvēki iemācītos latviski un varbūt daļai pat ir pietiekošas zināšanas, taču skaidrs, ka cilvēks labāk lasīs valodā, kuru viņš prot kopš dzimšanas un kurā runā ikdienā, ja viņam tāda iespēja būs," teica Baltiņš.

Tikmēr LPS apņēmusies turpināt darbu pie situācijas atrisināšanas un nepieciešamības gadījumā izstrādāt arī normatīvos grozījumus. "Mūsu galvenais mērķis ir panākt, lai visi iedzīvotāji ir vienlīdz labi informēti, taču pagaidām nav skaidrs, kādam šim pieprasījumam jābūt. Mēs negribam atkal veicināt normatīvisma pieaugumu, tādēļ ir jāizprot, vai šāds pieprasījums var būt mutisks vai arī tas kaut kur jāreģistrē. KNAB un VVC pauda gatavību turpināt šo jautājumu risināt. Tuvākajā laikā aicināsim viņus uz atkārtotu tikšanos," teica savienības vadītājs Gints Kaminskis.