Pašvaldībām nav skaidrs ES fondu sadalījums
Pēc Jaunsleiņa domām, ES finansējuma sadalē būtu jāņem vērā divas prioritātes jeb principi - atbalsts uzņēmējdarbībai un teritoriālais princips, proti, vai jaunajā plānošanas periodā atbalsts teritoriju attīstībai ir pietiekams, vai arī reģioni paliek bez atbalsta. Tad, kad būšot zināms, kāds ir finansējuma sadalījums teritoriāli, būšot arī skaidrs, ko par šo naudu iespējams izdarīt. "Un tad katrs redz savu vietu un iespējas," sacīja Jaunsleinis.
Pašreiz saistībā ar jauno plānošanas periodu trūkstot atbildes uz daudziem jautājumiem. Nevienam neesot skaidrs, kā izskatās ministriju sagatavotās programmas saistībā ar teritoriju attīstību. Pašvaldības satrauc jautājums, kā tiks īstenoti lielie projekti, kur jāsadarbojas vairākām pašvaldībām, un kāds būs to ieguvums no šādiem lieliem projektiem.
Jaunsleinis uzskata, ka jautājums par finansējuma sadalījumu no teritoriālā viedokļa ir jāskata vēl pirms valdībā tiek apstiprināta ES fondu izmantošanas darbības programma.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrijai ir dots mandāts iesniegt valdībā Darbības programmu Eiropas Savienības fondu līdzekļu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Līdz tam gan dokumentā nepieciešams veikt uzlabojumus, jo joprojām ir vairāki problēmjautājumi gan iekšpolitiski, gan arī saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) nostādnēm.
Latvija vienošanos ar EK par 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām plāno panākt šā gada sākumā. Valdībā pagājušā gada nogalē ir apstiprināts Partnerības līgums.
Tiek uzsvērts, ka vienošanās ar EK faktiski jau ir panākta un būtiskas izmaiņas tajā neesot iespējams veikt, pretējā gadījumā uz pāris gadiem nāksies atlikt ES naudas apguvi. Latvijai atvēlētās ES naudas sadalījumu pārskatīt ir aicinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš uzskata, ka reģioni tiks apdalīti.
Uz sarakstu
