Piecas pazīmes, kas liecina - ir laiks mainīt darbu
Izaugsmes nav un nebūs
Vairs nav tie laiki, kad pieklājīgi bija strādāt gadu desmitiem vienā vietā, neskatoties uz to, ka jādara visu laiku viens un tas pats, un arī atalgojums – labākajā gadījumā paliek nemainīgs. Mūsdienās ir citādāk – ja jūti, ka tev tavā darba vietā izaugsmes vienkārši nav, tu dari darbu un saproti – nespīd nedz paaugstinājums, nedz lielāks atalgojums, nedz vispār jebkāda attīstība un pārmaiņas, tad pajautā sev – vai tas tiešām ir tā vērts? Varbūt ir laiks meklēt kur attīstīties, nevis stāvēt uz vietas?
Stress - visu laiku
Laikam nav tādas darba vietas, kur nebūtu stresa. Un tomēr jautājums ir par to, vai stress ir tavs pavadonis nepārtraukti, vai tas ir kā viļņveidīga parādība, kas nāk un iet? Ja otrais variants tad zini – tā ir gandrīz ikvienā darba vietā. Taču, ja tava atbilde ir par labu pirmajam variantam, un tu piedevām apzinies, ka tamdēļ jūties slikti, nomākta, slima un visu laiku nogurusi, tad atkal ir jautājums – vai tam tā jābūt? Hronisks stress bojā it visu – tavu veselību, izskatu un dzīves kvalitāti kopumā. Diemžēl – arī laba alga to salāpīt nevar...
Darbs un tikai darbs
Mūsu dzīve nav tikai darbs vien. Tajā būtu jābūt arī atpūtai, hobijiem, ģimenei un jebkam citam, kas tev sagādā gandarījumu un prieku. Visam ir jābūt līdzsvarā un, ja kaut kas viens no nosauktajiem sāk dominēt, tas traucē visām citām tavas dzīves sfērām. Ja jūti, ka darbs ir izteikta dominante tavā dzīvē – pārlieku garas darba stundas, brīvdienu trūkums un vēl nav iespējas ņemt atvaļinājumu – vai tas ir tā vērts? Te der atcerēties zināmas dziesmas vārdus: "skrienot un skrienot tu visu tāpat nesasniegsi...".
Alga kā vienīgais bonuss
Protams, algai ir milzu nozīme, un tomēr, ja ik rītu celies ar riebumu un spied sevi doties uz darbu tikai ar vienu domu – jo tevi te tur nauda, tad zini, ka tāpat agrāk vai vēlāk tu tāpat vienkārši salūzīsi. Un, pirms tas ir noticis, varbūt ir vērts padomāt un pameklēt ko tādu, kas tev sagādātu gandarījumu un prieku par paveikto? Katrā ziņā – arī darba devējs jūt, ja darbs tiek izdarīts bezpersoniski, bez jebkādas ieinteresētības un motivācijas no tavas puses...
Novērtējums – tāda nav
Tu apzinies, ka esi ļoti laba darbiniece, tu visu dari tik labi, cik vien tas ir tavos spēkos, bet no darba devēja nesagaidi absolūti nekādu novērtējumu? Pat ne uzslavu, nemaz nerunājot par materiāliem novērtējumiem. Tev ir sajūta, ka esi gandrīz vai neredzama, vai vēl sliktāk – tevi pamana tikai tad, kad kaut kas tomēr nav sanācis tā, kā nākas? Te ir godīgi sev jāpajautā – vai mani tas apmierina? Jo cilvēki ir dažādi – citiem patīk, ka viņus liek mierā un viņi ir netraucēti, kamēr citiem būtiska ir atgriezeniskā saite no vadības – novērtējums. Ja tu to vēlies, bet nespēj gūt, varbūt šī nav tava īstā vieta?
Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv"
Uz sarakstu
