"Pretimnākošās" bankas
Jau 2 gadus, kopš strādāju kredītņēmēju aizsardzības jomā regulāri var dzirdēt banku publiskos paziņojumus saviem klientiem: "Ja Jums ir grūtībās nāciet pie mums, mēs esam "pretimnākoši" un noteikti atradīsim jums izdevīgāko risinājumu.
Vidusmēra iedzīvotājiem, dzirdot vārdu pretimnākošs, tas diezgan bieži asociējas ar pozitīvu altruistisku rīcību.Kredītiestādes aizmirst piebilst, ka to pretimnākšanu būs jāpērk. Nevarēsiet to atļauties, pretimnākšanas nebūs.
Ikdienā saskaroties ar kredītņēmējiem aktuāliem jautājumiem neesmu redzējis nevienu bezmaksas bankas "pretimnākšanu".
Ierodoties bankā, lai saņemtu tās "pretimnākšanu", bankas pirmais uzstādījums ir palielināt aizdevuma procentu likmi, jo neizbēgami palielinoties kredītrisks.
Pēc tam tiek piedāvāts atrast kādu papildus galvotāju (visiem klientiem vienmēr esmu ieteicis papildu galvotāju nemeklēt, lai viņu nepaliktu zem sitiena), pozitīvi tiek novērtēts arī papildus ķīlas piedāvājums.
Ja nevariet vai neesiet gatavi izpildīt bankas piedāvātos risinājumus pretimnākšana nenotiek. Gribiet pretimnākšanu, maksājiet par to.
Gadījumos, kad klients vienpusēji nevar vai nevēlas uzņemties atbildību, par krasu apstākļu izmaiņu, kuros viņš īsti nav vainojams, iesaku uz kredītiestādi neiet un velti laiku netērēt.
Ir arī citi risinājumi, kā piespiest banku būt patiesi pretimnākošai.
Kredītiem, kuriem noteiktu laiku ir kavēti maksājumi (nedrošie kredīti) bankai ir jāveido uzkrājumi – sliktai (iztērētai) naudai jāmet pakaļ labā nauda, tāpēc bankas ir jānoved līdz stāvoklim, kad tās uzkrājumus vairs nevar atļauties veidot.
Nepietiek, ka es Jānim aizdevu 5 latus, kurus viņš neatdod, man vēl 5 lati ir jārezervē, lai segtu zaudējumus, kuri man radīsies ja Jānis tiešām tos sākotnējos 5 latus pamanīsies neatdot. Tos 5 latus es vēl varētu norakstīt, taču tos nākošos 5 latus iesaldēt ir vienkārši neizturami.
Redzam nepatīkamo iespēju, taču iztēlojoties sevi bankas un iesaldētās summas apmēru šiem 5 latiem ir jāpievieno 3 līdz 5 nulles un jāsareizina ar visu kavētāju skaitu. Iesaldētie līdzekļi ir milzīgi.
Šiem uzkrājumiem (nedrošajiem kredītiem) sasniedzot noteiktu apmēru (kad banka nevar atļauties vairs iesaldēt nevienu latu) bankas piedāvās pārstrukturēt kredītu, lai vairs nebūtu zaudējumi, un iesaldēto naudu varētu izmantot uzņēmējdarbībā.
Vai mums izdosies nospiest bankas uz ceļiem nezinu, taču pie zināmās kritiskās masas šādu iespēju izslēgt nevar. Šajā brīdī ar bankām varēs parunāt kā līdzīgs ar līdzīgu.
Lai bankas piespiestu ar sevi rēķināties un savlaicīgi piedāvāt saprātīgu kompromisu, var izmantot maksātnespēju Anglijā, uzreiz jau, protams, nav jābankrotē, bet var šo procedūru uzsākt, lai patirgotos par izdevīgākiem nosacījumiem (blefot), bet, protams, ja banka uz blefa neuzķeras, tad solīto tomēr būtu vēlams izdarīt līdz galam. Procedūra ilgst gadu un valsts nodeva ir tikai vienreizējs maksājums aptuveni 500 mārciņas (350 lati).
{baneris}
Ja klienta pasliktinātajā kredītspējā nevar vainot viņu uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā, vai nolaidībā un ir paredzama pietiekamas maksātspējas atjaunošanās 1-3 gadu periodā var lūgt tiesu atbrīvot no nokavējuma sekām.
Praksē ir arī izveidojušies pietiekami pozitīvi gadījumi, ja pārejošu grūtību dēļ ir grūtības ar saistību kārtošanu, un to pēc zināma laika 1-3 gadiem varētu pilnā apmērā atsākt, var izmantot Civillikuma 1657. pantā paredzēto iespēju: "tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad viņu nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā...." .
Kavējot maksājumus, lai gan ir iesniegta prasība tiesā par atbrīvošanu no nokavējuma sekām (līgumsoda dzēšana, nepieļaut bankas vienpusēju atkāpšanos no līguma, atbrīvojot no nokavējuma sekām, nokavējums vairs nepastāv un bankai vairs nav pamata vienpusēji atkāpties no līguma).
Banka gan izmantos iespēju atkāpties no līguma. Izmantos arī bezstrīdus kārtību, taču tiesu izpildītājs pie piedziņas neķersies, jo banka neriskēs iesaldēt visu pasākumu.
Parādniekam lūdzot tiesu atbrīvot sevi no nokavējuma sekām un ja pēc šīs prasības celšanas banka atkāpjas no līguma cenšoties visu nekavējoties piedzīt, tiesai būs pamats piemērot prasības nodrošinājuma līdzekli (izpildu darbības atlikšana), jo citādi parādniekam labvēlīga sprieduma izpilde kļūst neiespējama.
Iespējams, ka ceļot šādu prasību 1. instance arī noraidītu šo prasību, taču ja uz 2. instances tiesas dienu maksājumi ir atsākti - pozitīva iznākuma iespēja strauji palielinās.
Esmu iesniedzis tiesā 2 šādas prasības pret 2 atsevišķām bankām un jau gadu abas bankas ir spiestas gaidīt. Neskatoties uz to tās ir paziņojušas par atkāpšanos no līguma, kā arī tām ir izpildraksts, bankas ir spiestas vilcināties un gaidīt ar ko beigsies parādnieka prasība, par atbrīvošanu no nokavējuma sekām. Šī gada laikā saistības ir kārtotas apmēram 10% apmērā no sākotnēji pielīgtās.
Tā, ka sarunās ar banku, skarba var būt ne tikai banka, bet arī parādnieks.
Jums ir tikai jāizvēlas ļaut bankai diktēt noteikumus, vai arī cīnīties pretī un parādīt, ka arī Jums ir tiesības, ne tikai pienākumi.
Uz sarakstu
