Rakt tradicionālu aku, dzīt spici vai veidot dziļurbumu?

Foto: Pilseta24.lv
Foto: Pilseta24.lv

Patiesi kvalitatīvs dzeramais ūdens ir liels dārgums. Tas palīdz uzturēt ne tikai labu veselību, bet arī nodrošina smalku ēdiena garšu. Piemēram, izbaudīt sevišķi smalkas tējas garšu nemaz nevar ar sliktu ūdeni. Uzskata, ka visgaršīgākajam ūdenim vajadzētu būt akā, kas izrakta savām rokām.

Grodu aka

Sava aka, savs dzeramais ūdens ir tikpat svarīgs kā savs pavards. Nosakot akas rakšanas vietu, vēlams par ūdens slāņa dziļumu un augsnes apstākļiem aprunāties ar kaimiņiem. Latvijā raktās akas 90% gadījumu kvalitatīvu ūdeni dos 9 - 13 metru dziļumā. Seklākas, 4 - 5 m dziļas, akas vairāk apdraud ūdens piejaukumi. Rakšanas vietas precīzai atrašanai labāks veids kā rīkstnieks vēl nav izgudrots. Lai arī pats var ar rīkstīti sameklēt āderu krustpunktus, izmantojot pārbaudīta rīkst­nieka pakalpojumus būs drošāk.

"Dobelē Naudītes pagastā kāds saimnieks trīs reizes raka aku, ūdeni neiegūstot. Tad izsauca rīkstnieku, kurš ierādīja citu vietu - svaigi izveidotās zemeņu dobēs. Par spīti sievas protestiem šajā vietā izraktā aka deva ūdeni. Prātīgi saimnieki mēģina jau pirms mājas celtniecības aku iegrozīt mājas pagrabā, tā ietaupot divus grodus, ūdensvada izbūvi un atvieglojot ekspluatāciju," stāsta tradicionālās celtniecības eksperts Ojārs Skujiņš.

Akas rok ar rokām. Labāk likt uzreiz grodu uz zemes un tad ierakt. Izrokot dibenu, atbrīvojas augsne zem grodu malas un augšējie grodi, smaguma spiesti, pakāpeniski nosēžas uz leju. Izmantojot līmeņrādi, seko pareizam līmenim. Grodu sašķiebšanos nedrīkst pieļaut. Ja tas notiek, var mēģināt izlīdzināt, lejot tajā vietā, kur grods sašķiebies, no ārpuses ūdeni. Ūdens ieeļļos groda sānu, un tas noslīdēs uz leju. Daži racēji grodu savienojumu blīvē ar virvi. Citi pareizi uzskata, ka spraugas noblīvēsies pašas.

Grodu pacelšanai izmanto autopacēlāju vai to veic pašu spēkiem. Nākamo grodu var atripināt, sagāzt un uzlikt uz iepriekšējā, kas drošības dēļ piesegts ar divām koka līstītēm. Trīs sparīgi vīri grodu vispirms uzliek uz līstītēm, noregulē un līstītes pa vienai noņem. Jaunais grods ieguļas apakšējā gropē. Tā uzliek arī pārējos grodus.

Rakšanas laikā virs groda uzstāda primitīvu, no trīs izturīgām koka plankām sanaglotu trijkāji, pie kura piestiprina trīsi. Vēl labāk ir speciālais trijkājis no metāla caurulēm. Akas rakšanai būtu vēlami trīs cilvēki. Viens akas dibenā rok ar īsu (lai neķeras kāts) lāpstu un saber slapjo grunti spainī. Spaini ar virvi un trīsi augšā uzvelk otrs racējs, trešais racējs satver uzvilkto spaini un turpat to iztukšo. Racēji strādā ātri un visu laiku mainās.

"Jāuzmanās, lai spainim milzīgās slodzes dēļ nenolūztu rokturis un tas ar visām smiltīm neuzkristu racējam uz galvas. Var izmantot parastos ūdens spaiņus, kuriem pastiprina rokturi. Vispirms izņem kniedes sānos un tās nomaina ar skrūvēm. Vienas roktura osas vietā ievieto divas. Tāds spainis ir drošāks," pārliecināts Skujiņš.

Līdz pusgrodam lielus akmeņus izceļ ar pacēlāju vai ierok sānos speciālās bedrēs. Ja uzduras pavisam lielam akmenim vai veselam dolomīta slānim, nāksies izvēlēties jaunu vietu un jaunu rīkstnieku. Rokot jāvelk garāki gumijas zābaki un jārēķinās, ka akas apakšā ir dzestrs.

Aku rakšana ir delikāta lieta, jo reizēm grodi neslīd uz leju kā nākas un daļa paliek ieķīlējušies gruntī. Pa spraugu var ieplūst smiltis, apdraudot akas racēju. Katrā ziņā ap akas grodiem uz zemes apmēram 80 cm diametrā jāatrodas 50 cm biezam, slīpam māla slānītim, kas lietus notekūdeņus atbīdīs no akas sienām. Slānīša augšējo daļu 10 cm biezumā var izveidot no melnzemes un apaudzēt ar zāli. Kad aka svaigi izrakta, no tās ik pa brīdim izsūknē ūdeni, lai tas nomainītos un ietecētu jauns un tīrāks. Ja no akas ūdeni ņems ar ūdensvadu, tam jāveido tranšeja. Dziļumam jābūt vismaz 120 cm zem zemes virsmas, lai arī lielā kailsalā ūdensvada caurule neaizsaltu. Sūkņa jaudu samēro ar ūdens augstumu, kas tam jāceļ.

Pašiem rokot aku, nedrīkst aizmirst par drošību. Kad akas dibenā sāk parādīties ūdens, notiekošajam jāseko līdzi īpaši uzmanīgi. Ūdens āderi pēkšņi var pārraut - tad apakšējie grodi ātri piepildīsies ar smiltīm un racējam kājas var iestigt smiltīs. Drošībai vēlama alpīnista veste ar virvi, kas ļaus kritiskā brīdī augšējiem palīgiem ātri izvilkt racēju. Pieredze rāda: ja virve ir apsieta tikai ap jostas vietu, cilvēku ātri paceļot, viņš saliecas un iesprūst. Tāpat kā citos celtniecības darbos, galvā noteikti jābūt ķiverei. Vecas akas tīrot, var būt problēmas arī ar kaitīgām gāzēm.

Abesīniešu akas - spices

No ūdens apgādes sistēmām visekonomiskākā ir spice, kuru var ierīkot smilšainās augsnēs, piemēram, Pierīgā. Spici parasti veido mājas pagalmā, lai būtu ērti pieejama. Pastāvīgai izmantošanai visizdevīgāk ierīkot spici dzīvojamās mājas pagrabā. Spice uztvers virsējos gruntsūdeņus līdz 6 m dziļumam, tomēr to var iegremdēt arī līdz 25 m dziļumam.

Spice veidota no daudzposmainas cinkotas tērauda caurules, kuras apakšējā daļā ir apmēram metru garš filtrs, caur kuru ūdeni iesūknē caurulē un paceļ virs zemes. Filtru veido perforēta caurule un bronzas siets, kas no ārpuses cauruli nesedz. Aizsardzībai pret mehāniskiem bojājumiem to ievieto nerūsējoša tērauda čaulā. Spici zemē iedzen ar speciālu zveltni, ievibrē vai ieskalo. Lai pārliecinātos, vai izvēlētajā vietā ir ūdens, daži līdz 4 m dziļumam pamanās tikt ar pagarinātu bļitkotāju urbi.

Blīvākās māla gruntīs vispirms izveido urbumu. Ja spici izdodas ierīkot āderu krustpunktā, ūdens parasti pietiek, taču ne vienmēr apmierinās tā kvalitāte, jo ūdeni savāc no sekliem horizontiem, kas nav pasargāti no piesārņojuma. Mūsdienīgās mājās spici vairāk izmanto kā pagaidu risinājumu, kamēr nav ierīkota grodu aka vai dziļurbums. Toties vienkāršības un lētuma dēļ spices iecienītas dārzkopības kooperatīvos. Tur ūdeni vispirms sasūknē tvertnēs, lai tas sasilst. Pēc tam ar to laista dārzus. Saimnieciskām vajadzībām izmanto ūdeni tieši no spices. Spices ierīkošanai nepieciešamas viena vai divas dienas, tas var izmaksāt ap 170 - 350 eiro.

Artēziskās akas

Ja rakt parastu grodu aku šķiet sarežģīti, var veidot artēzisko aku (dziļurbumu). Jāatceras, ūdens izmantošanai no dziļākiem grunts slāņiem nepieciešama Valsts vides dienesta, Vides veselības centra un Vides reģionālās pārvaldes atļauja. Pieredzējušiem urbējiem parasti ir uzkrāta plaša datu bāze, lai zinātu pateikt saimniekiem, kāds ir aptuvenais ūdens ņemšanas dziļums un kvalitāte izvēlētajā zemes gabalā. Kārtīgi speciālisti arī sagatavo nepieciešamos dokumentus urbšanas licences saņemšanai un dziļurbuma pasi, no kuras viens eksemplārs jāiesniedz apstiprināšanai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

"Veicot dziļurbumu, vislabāk vērsties pie pieredzējušas profesionālas firmas. Urbuma ierīkošanas izmaksas būs atkarīgas no urbuma dziļuma, cauruļu veida un urbuma apsaimniekošanas izmaksām. Urbuma īpašniekam būs jāsagatavo zemes robežu plāns, Zemes grāmatu apliecība un atļaujas tajā gadījumā, ja viņš nav zemes īpašnieks. Kvalitatīvi paveikts urbums neradīs sarežģījumus tā ekspluatācijas laikā. Par to ir jārūpējas arī vēlāk - jākopj un jāveic profilakse, tāpēc samaksu parasti veido urbuma ierīkošanas un tā apsaimniekošanas izmaksas. Vajadzības gadījumā var pārbaudīt arī esošā urbuma kvalitatīvo stāvokli, stāsta Romāns Korneļicins, SIA "Totas" galvenais inženieris.

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu
 src=
Viss par: latv
Līdzīgi raksti