Rēvalds: Privātajiem medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem kvotas būs līdz maijam

Viņš norādīja, ka tieši šajās februāra pirmajās dienās privātajiem pakalpojumu sniedzējiem tiek piedāvāti līgumi par jaunām kvotām. Taču pielikums kvotu apjomiem ir uz četriem šī gada mēnešiem, sākot ar janvāri.

"Sanāk, ka privātie šī gada pirmo mēnesi ir strādājuši piesardzīgi, nezinot, cik liela kvota būs. Tuvāko dienu laikā tiks slēgti līgumi. Ar šīm kvotām pietiks līdz maijam, taču tālāk plānot darbu ar valsts apmaksāto pakalpojumu izpildi gan ir ļoti riskanti," skaidroja Rēvalds.

Tāpat jaunajos līgumos esot ieviesta prioritāšu sistēma, kas apgrūtina privātajām veselības aprūpes iestādēm plānošanu, jo tas nozīmē, ka šīm iestādēm būs jāveic papildu vietu rezervēšana prioritārajiem pacientiem, piemēram, grūtniecēm un pacientiem ar atvērtām slimības lapām, atzīmēja Rēvalds.

Tomēr viņš pauda cerību, ka Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija spēs rast pragmatisku pieeju situācijas risināšanai.

Jautāts, par ko liecina, ka, piemēram, lielajās slimnīcās uz atsevišķiem izmeklējumiem īsā laikā aizpildītas visas valsts kvotētās vietas, Rēvalds teica - šāda tendence, ka lielās slimnīcas ir reģistrējušas rindas līdz pat gada beigām liecina, ka šīs iestādes vēlas sev piesaistīt uzmanību.

"Daži lielie pakalpojumu sniedzēji, reģistrējot pacientus līdz gada beigām, rada iespaidu par pieprasījumu, iespējams, cenšoties piesaistīt sev lielāku finansējumu. Taču ir skaidrs, ka pacients, kurš ir pierakstīts līdz gada beigām, visticamāk, līdz tam būs jau izvēlējies kādu alternatīvu, piemēram, samaksājot par pakalpojumu, nevis gaidot rindā mēnešiem ilgi," norādīja Rēvalds.

Jau ziņots, ka, gadam sākoties, lielākajās slimnīcās ārsta nosūtījumus, piemēram, uz ultrasonogrāfijas izmeklējumiem jau vairs nepieņem, līdz ar to pierakstīties uz valsts apmaksātu izmeklējumu vairs nav tik vienkārši un atsevišķās vietās piedāvā ārstu apmeklēt tikai novembrī, iepriekš vēstīja laikraksts "Diena".

Garo rindu jautājumam pievērsies arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka valdībai ir dota pārāk liela rīcības brīvība veselības aprūpes sistēmas noteikšanā, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs uzsvēra, ka nevienā likumā nav noteikts, kas ir kvotas. Tas tikai netieši izrietot no veselības aprūpes organizēšanas kārtības noteikumiem, kas esot viens no valdības instrumentiem, lai "rotaļātos ar sabiedrību". Tiesībsargs uzskata, ka Latvijas gadījumā kvotu sistēma ir antikonstitucionāls veidojums, kā vienu no argumentiem minot faktu, ka personām, kuras ir nokavējušas valsts apmaksātu izmeklējumu, par to ir jāmaksā.

Uz sarakstu