Rēzeknē atcerēsies drukas aizlieguma laiku Latgalē
Otrdien, 13.oktobrī, plkst.14.00 Rēzeknē, Latgales Kultūrvēstures muzejā, notiks kārtējā Vēstures mirkļu pietura, kas šoreiz būs veltīta drukas aizlieguma laikam Latgalē, tā cēloņiem un grāmatu pārrakstītājiem, aģentūru LETA informēja muzeja kultūrvēstures speciāliste Linda Suhanova.
Apskatot Latgales pagātni, redzams, ka tās vēsturē ir bijis četrdesmit gadus ilgs laika posms, kad saglabāt latgalisko identitāti bija īpaši grūti un svarīgi. Tas bija latīņu drukas aizlieguma laiks Latgalē, kas sākās 1865.gadā un ilga līdz 1904.gadam.
Tas bija arī laiks, kad darbojās Latgales dižgari - Pīters Miglinīks un Andrīvs Jurdžs, grāmatu pārrakstītāji rokrakstā, jo latgaliski izdotās grāmatas bija kļuvušas nelegālas.
Par iemeslu drukas aizliegumam kļuva 1863.gada janvāra bruņotā sacelšanās pret Krievijas impērijas varu Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā, lai atjaunotu pēc Polijas dalīšanas sagrauto Polijas-Lietuvas kopvalsti 1772.gada robežās.
Sacelšanās tika nežēlīgi apspiesta, daudzus tās dalībniekus izsūtīja uz Sibīriju, šļahtas locekļiem, kas atbalstīja sacelšanos, atņēma īpašumus. Sākās Polijas un Lietuvas zemju rusifikācija. Savukārt Latgales vēsturē sākās latīņu drukas aizlieguma periods.
Uz sarakstu
