Rēzeknes mērs: 1,7 miljonu latu zaudējums pilsētai var būt katastrofāls
Rēzeknes mērs aģentūrai LETA atzina, ka finanšu ministra izteikumi par to, ka pašvaldību ieņēmumi patlaban pildās labāk nekā iepriekš plānots un daļu no šiem virsplāna ieņēmumiem varētu tikt novirzīti valsts budžeta konsolidācijai, būtu pusbēda un pašvaldība šādam risinājumam varbūt pat varētu piekrist.
Nopietnas problēmas pašvaldībai var radīt valsts iecere atteikties no garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) un dzīvokļu pabalsta līdzfinansēšanas. Šogad kā līdzfinansējumu abiem minētajiem pabalstiem pašvaldība no valsts saņēma aptuveni 400 000 latu jeb aptuveni tikpat, par cik ir vērojama pašvaldības budžeta pārpilde.
Vēl vairāk situāciju sarežģīs valdības iecere veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali par labu valsts budžetam, samazinot tā pašvaldību daļu no 82% līdz 77%.
Ja vēl ņem vērā to, ka šogad pašvaldību finanšu līdzekļu izlīdzināšanai valdība piešķīrusi Latvijas nabadzīgākajām pilsētām: Liepājai, Daugavpilij, Jēkabpilij un Rēzeknei papildus 5,7 milj. latu, Rēzeknes pašvaldības budžeta samazinājums nākamgad varētu būt 1,7 miljoni latu.
Ja ņem vērā, ka aptuveni pusi no Rēzeknes aptuveni 30 miljonus latu lielā budžeta veidu ES līdzekļi dažādu projektu īstenošanai un pusi no pāri palikušās puses - mērķdotācijas pedagogu algām, kļūst skaidrs, ka minētais samazinājums pašvaldības reālos ieņēmumus samazina par gandrīz 23%, kas pilsētai draud ar katastrofu, uzsvēra Bartaševičs.
Sakot, ka pašvaldība varētu piekrist daļas budžeta pārpildes līdzekļu novirzei valsts budžeta deficīta segšanai, bet nekādā gadījumā ne citiem finansējuma samazinājumiem, līdzīgu viedokli ziņu aģentūrai LETA pauda arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (LPP/LC).
Jēkabpils mērs atzīmēja, ka arī līdz šim valsts budžeta konsolidācija lielā mērā tikusi veikta tieši uz pašvaldību rēķina. Godīgāk būtu bijis to veikt solidāri, tādā pašā mērā samazinot arī valsts struktūru finansējumu.
Uz sarakstu
