Rēzeknes mērs Bartaševičs pašvaldību reformā nesaredz ieguvumus pilsētai
Viņš solidarizējas ar kolēģiem citās pašvaldībās, atzīstot, ka pašlaik nav vēlmes īstenot reformu, jo nav saredzami ieguvumi pilsētai, tai pievienojot apkārtējos novadus.
"Nav skaidrs arī, cik reforma izmaksās. Nav zināms, cik maksāja jau izstrādātais projekts, kas drīzāk ir prezentācija. Uz šiem jautājumiem nesaņēmu atbildes," kritisks ir Bartaševičs.
Viņam arī nav izprotams, kāpēc tiek veidoti "gigantiski novadi" ar 100 000 iedzīvotāju, iekļaujot tajos arī lielās pilsētas, lai gan šīs pilsētas spētu darboties arī patstāvīgi.
"No ministra vairākkārt izskanēja, ka ir uzstādījums īstenot reformu līdz noteiktajam laikam, bet svarīgs ir reformas saturs," uzskata mērs, piebilstot, ka nav izskanējuši arī priekšlikumi, kā sakārtot ceļu tīklu, lai iedzīvotāji no attālākām teritorijām varētu tikt līdz attīstības centram, lai gan jau pirms tam no valsts puses solīts, ka ceļi līdz administratīvajiem centriem tiks attīstīti.
Bartaševiču nebaidot iespējas zaudēt amatu domē. Viņš arī uzsvēra, ka arī pašlaik katrā domes sasaukumā nomainās liela daļa deputātu, taču joprojām neesot skaidrs, cik daudz līdzekļu tiks ieekonomēts, pašvaldības apvienojot un deputātu skaitu samazinot.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
https://infogram.com/jaunie-regionalie-centri-1hxj48070gn56vg?live
Uz sarakstu
