Rēzeknes mērs: Centieni aizliegt pašvaldību avīzes izskatās pēc mēģinājuma "privatizēt patiesību"
Centieni aizliegt pašvaldībām izdot avīzes izskatās pēc mēģinājuma "privatizēt patiesību", aģentūrai LETA atzina Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC).
"Iedzīvotāju informēšana ir pašvaldību pienākums un uzdevums, kas tām ir piešķirts ar likumu, savukārt avīze ir viens no paņēmieniem, kā to darīt," skaidro Bartaševičs un piebilst, ka lielākā daļa no 119 Latvijas pašvaldībām izdod avīzes vai informatīvos biļetenus. Vienas to dara varbūt reizi mēnesī, citas - gandrīz katru nedēļu. Rēzeknē pašvaldības informatīvais izdevums "Rēzeknes Vēstnesis" tiek izdots reizi divās nedēļās, iedzīvotāji to saņem bez maksas, avīzē netiek izvietota komercreklāma.
"Domāju, ka nav īsti pamatoti privāto presi saukt par neatkarīgu, bet pašvaldības presi - par angažētu. Tiem, kas mēģina pārmest pašvaldības preses izdevumiem, piemēram, valdošās koalīcijas reklamēšanu, der atcerēties, ka privātā prese ir atkarīga gan no saviem finansētājiem, gan īpašniekiem. Tādēļ uzskatu, ka nebūtu īsti pareizi ļaut privātajiem medijiem ļaut "privatizēt" patiesību," saka Bartaševičs.
Pašvaldību avīžu aizliegšana, pēc Rēzeknes mēra domām, var kavēt gan pozitīvos procesus pašvaldībās, gan izkropļot informatīvo telpu. "Mēģinājums aizliegt pašvaldību avīzes ir ļoti nedemokrātisks. Tādējādi iedzīvotāji var zaudēt iespēju saņemt svarīgu informāciju no droša un uzticama avota - no pašvaldības," skaidro Bartaševičs.
Konkurences padome (KP) šovasar publicētā dokumentā piedāvā aizliegt pašvaldībām dibināt savus medijus.
KP norāda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud mediju pastāvēšanu. Līdzīgs projekts top arī Kultūras ministrijā.
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā LTV skaidroja, ka KP ir saņēmusi vairākas sūdzības un secinājusi, ka vairākās pašvaldībās vietvaru dibinātās avīzes īsteno negodīgu konkurenci.
"Pašvaldības bieži dotē savus izdevums un tai pašā laikā iekasē naudu par reklāmu. Privātajiem medijiem tas ir vienīgais līdzekļu avots, bet pašvaldību laikraksti nosaka tā sauktās dempinga cenas un neatkarīgiem laikrakstiem nav vairs iespēju," saka Ābrama.
"Tad vienīgais paliek pašvaldības izdevums, kur tiek īstenotas pozitīvisma kampaņas," rezultātus raksturo KP vadītāja.
Konkurences padomes mājaslapā pieejamās "Konkurences novērtēšanas vadlīnijas valsts un pašvaldību lēmumu pieņēmējiem" pašlaik atrodas sabiedriskās apspriešanas stadijā.
Pašvaldību medijus piedāvā ierobežot arī Kultūras ministrija. Tā piedāvā nevis aizliegt pašvaldību laikrakstus pavisam, bet gan ar likuma varu liegt tām pārdot reklāmas laukumus un precīzāk definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums informēt sabiedrību.
"Mēģinām atrast risinājumu, kur kaza ir dzīva un vilks paēdis, kur sabiedrība ir informēta par pašvaldības lēmumiem, vienlaikus ar ļoti striktiem grožiem ierobežot pašvaldības politiķiem iespējas manipulēt ar resursiem, par sevi ziņot tikai pozitīvi," priekšlikuma būtību skaidro KM mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Priekšlikums aizliegt reklāmas pašvaldību medijos tiks, iespējams, iekļauts rīcības plānā Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanai.
Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā marta vidū tika izskatīta 11 reģionālo laikrakstu galveno redaktoru parakstītā vēstule, kurā redaktori aicina deputātus izbeigt pašvaldību piekopto praksi, kas kropļo mediju tirgu un apdraud reģionālās preses dzīvotspēju.
Komisijas deputāti gan vienojās, ka situāciju labot jāmēģina, pieņemot likuma grozījumus. Tomēr deputātiem nav īstas vienprātības par to, vai pašvaldībām jāaizliedz nodarboties ar izdevējdarbību.
Uz sarakstu
