Rēzeknes mērs: valdība jau iemācījusies "profesionāli" rakstīt deklarāciju
"Žēl, ka deklarācijā maz konkrētu lietu, kuras vēlāk varētu pārbaudīt. Ja runājam par kopējiem rādītājiem pēc šīs deklarācijas, tad pēc četriem gadiem jebkura valdība varēs teikt, ka mēs visu esam izdarījuši. Valdības ar katru gadu kļūst aizvien viltīgākas, un ir redzams, ka ir iemācījušās ļoti "profesionāli" rakstīt deklarācijas," teica Bartaševičs.
Valdības deklarācija, pēc Rēzeknes mēra domām, ir pilna ar pretrunīgu informāciju: "Kaut vai, ja runājam par iepriekšējo valdību, negribētos piekrist, ka tā var lepoties ar panāktu būtisku ekonomisko izaugsmi valstī. Tāpat nav īsti saprotams, kas domāts ar tiem 56 un 60 attiecīgi vīriešiem un sievietēm veselīgi nodzīvotā mūža gadu skaitu un kā to panākt."
"Valdības darba virsmērķis - vairot ikvienas ģimenes un iedzīvotāja labklājību un piederību Latvijai - tāda dežūrfrāze vien ir, ko raksta katra valdība. Gribētos redzēt detalizētāku informāciju, kā viņi to plāno panākt," saka Bartaševičs.
Arī veselība un izglītība kaut kur ir pazudušas no jaunās valdības galveno prioritāšu saraksta, kaut arī tieši šīm sfērām, pēc Rēzeknes mēra domām, bija jākļūst par galveno izaicinājumu jaunajai valdībai, jo tieši šīs sfēras visvairāk tikušas nolaistas iepriekšējās vadības darbības rezultātā.
Tāpat Rēzeknes mērs vēlētos zināt, kādā veidā jaunā valdība plāno nodrošināt valsts drošību. "Ja tie būs tādi paši līdzekļi kā vecajai valdībai, vienkārši nelaižot valstī varbūt kādas pretvalstiski noskaņotas personas, šādā veidā vēlamā drošība diez vai tiks sasniegta. Reāla valsts drošības garantija ir sabiedrības stabilitāte, it īpaši tas attiecas uz starpnacionālo stabilitāti," norādīja Bartaševičs.
Diemžēl, dzirdot, ko runā iespējamais nākamais iekšlietu ministrs Dzintars Rasnačs, Rēzeknes mēram radies iespaids, ka paredzama virzīšanās tieši pretējā virzienā. Stingrāka politika attiecībā uz valsts valodas lietošanu varbūt arī nebūtu nekas slikts, ja vien tas nozīmētu to, ka dažādu svešvalodu lietošana Latvijā nepamatoti tiks ierobežota.
"Faktiski ir gaidāms Valsts valodas inspekcijas "uzbrukums" dažādām, tai skaitā arī pašvaldības, iestādēm ar mērķi pieprasīt latviešu valodas lietošanu pat tur, kur tas nav īsti nepieciešams," teica Bartaševičs.
No vienas puses, valdība vēlas panākt sabiedrības saliedētību un integrāciju, no otras puses - nevēlas uzklausīt nacionālās minoritātes par veidiem, kā to panākt. Pēc mēra domām, integrācijai ir jāparedz vienāda attieksme pret dažādu nāciju pārstāvjiem, kas līdz šim nav novērots.
Attiecībā uz budžetiem pašvaldības vēlētos, lai to izveides procesā vairāk tiktu ņemts vērā pašvaldību viedoklis. "Ja valsts budžeta kontrolciparus mēs redzam uz trim gadiem, tad pašvaldību - tikai uz vienu. Izskatās, ka, jaunajai valdībai turpinot vecās valdības politiku, vismaz tā viņa ir pasludinājusi, pašvaldību intereses atkal tiks atstātas novārtā," secināja Bartaševičs.
"Paziņojums, ka Ministru kabinets virzīsies uz to, lai iedzīvotāju dabiskais pieaugums 2020.gadā sasniegtu pozitīvu vērtību, tādas pasakas vien ir. Šādus paziņojumus mēs esam dzirdējuši ne vienu vien reizi, bet plānu, kā šo mērķi sasniegt, joprojām neviens nav redzējis," norādīja mērs.
Tai pašā laikā, pēc Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadītāja domām, tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu Latvijas eksportu uz Krieviju, kaut arī tā ir viena no rezervēm, kā Latvija varētu iegūt jaunus tirgus un izveidot jaunas darbvietas, tādējādi sekmējot iedzīvotāju dzīves līmeņa un dzimstības paaugstināšanos.
"Eiropa, ņemot vērā ekonomisko situāciju šajā pasaules reģionā, diez vai spēs piedāvāt Latvijai daļu no sava tirgus, nemaz nerunājot par ASV - mūsu "lielāko partneri", norādīja Bartaševičs.
Patlaban ir daudz augstskolu absolventu, kas nestrādā iegūtajā specialitātē, toties atsevišķās specialitātēs ir jūtams profesionālās izglītības speciālistu trūkums.
"Ja mēs runājam tikai par valdības deklarēto 45% proporcijas sasniegšanu profesionālās izglītības programmās studējošajiem pēc pamatizglītības ieguves, vēl viens no veidiem, kā to panākt, formāli ir samazināt augstskolās studējošo skaitu," norādīja Bartaševičs.
Rēzeknes mērs uzsvēra, ka arī izglītības jomā valdībai vairāk vajadzētu ieklausīties pašvaldību viedoklī, jo tās labāk pārzina vietējo tirgu, tai skaitā darba tirgu. Ministrija šajā gadījumā vairāk varētu uzņemties koordinatora funkcijas un sekot tam, lai izglītības programmas nepārklātos.
Uz sarakstu
