Rēzeknes novadā prioritāte pēc lietavām ir palīdzība zemniekiem
Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nozīmē juridisko vai privāto personu tiesību ierobežošanu vai pienākumu uzlikšanu, taču pašlaik no juridiskā aspekta pamata ārkārtas situācijas izsludināšanai nav.
"Protams, emocionāli tā ir ārkārtējā situācija," pauda Švarcs, skaidrojot, ka īpaši smagu triecienu lietavas nodarījušas lauksaimniekiem, jo ir saimniecības, kur raža nopostīta teju simtprocentīgi.
"Tā ir gan šī gada labība, gan rapša sējumi. Tagad mūsu prioritāte ir palīdzība zemniekiem, jo nedrīkstam pieļaut, ka situācija kļūst par pamatu zemnieku izputēšanai," klāstīja domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības un atbildīgās ministrijas sākušas sarunas ar Lauku atbalsta dienestu, kas varētu administrēt un apkopot visu informāciju par bojātiem laukiem, lai lauksaimnieki pēc iespējas ātrāk varētu saņemt kompensācijas.
Pašvaldības rīcībā nav informācijas, ka saimniecībās būtu pasliktinājusies dzeramā ūdens kvalitāte. Taču gan šiem jautājumiem, gan iespējamiem piesārņojumiem no lokālām kanalizācijām seko pagastu pārvaldes.
Kā ziņots, ceturtdienas vakarā beigušās ārkārtējās lietavas Latgalē un nokrišņu daudzums Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedzis 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Nepieredzēti stipri lijis gan Rēzeknes apkaimē, gan plašākā teritorijā Latgalē. Mazāk spēcīgas lietavas skāra arī Sēliju un Vidzemes austrumu daļu.
Nokrišņu daudzums Rēzeknes pusē sasniedzis gandrīz ceturto daļu no visa gada normas. Tik intensīvas lietavas šeit piedzīvotas pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Ziņas par nozīmīgiem plūdu postījumiem saņemtas no daudziem novadiem Latgalē, kā arī no Alūksnes novada.
Uz sarakstu
