Rēzeknes pilsdrupas un princeses Rozes stāsts

EDEN - European Destinations of Excellence/flickr.com
EDEN - European Destinations of Excellence/flickr.com

Rēzeknes pilsdrupas atrodas pilskalnā, kur, vēl pirms uz tā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils, no devītā līdz 13. gadsimtam atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēlāko laiku mūra pili divos stāvos un ar torņiem 1285. gadā cēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms. Tā pastāvēja līdz pat 17. gadsimta vidum, līdz nocietināto pili nopostīja zviedri, un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Rēzeknes pilsdrupas ir senākais vēstures piemineklis, kā arī visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta pilsētā.

Rēzeknes pils vēsture

Rēzeknes upes krastā esošajā pakalnā no devītā līdz 13. gadsimtam atradās seno latgaļu pils, par ko liecina pilskalnā veiktie arheoloģiskie izrakumi. Gadu gaitā baltu apdzīvotajās teritorijās nostiprinoties Vāczemes spēkiem, 1285. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms Šurborgs uz šī pakalna latgaļu pils vietā uzcēla akmens cietoksni Rositten (Rozitenes pili) – Rēzeknes fogtejas administratīvo centru, kā arī turpmāko Rēzeknes fogtu rezidenci līdz pat 16. gadsimtam.

Rēzeknes pils bijis galvenais militārais atbalsta punkts cīņās ar krieviem un lietuviešiem, tāpēc tā vairākkārt tikusi postīta un pārbūvēta. Pats pilskalns atradies stratēģiski nozīmīgā vietā pie Livonijas ordeņa zemju austrumu robežas, tālab to ieņemt tīkoja ne tikai krievi un lietuvieši, bet arī poļi un zviedri.

1558. gadā Livonijas ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs pili ieķīlāja Polijas karalim Sigismundam II Augustam, savukārt Livonijas kara laikā pili 1577. gadā ieņēma Krievijas cars Jānis Briesmīgais. Poļu-zviedru kara laikā 1601. un 1625. gadā nocietinājumu ieņēma zviedru karaspēks, bet Otrā Ziemeļu kara laikā pie Rēzeknes pils 1656. gadā norisinājās smaga kauja, kuras laikā Rēzeknes pils tika pilnībā sagrauta un vairs netika atjaunota. Pusgadsimtu vēlāk no agrākās pils bija palikuši tikai nocietinājuma fragmenti un drupas.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem bija oficiāli atļauts izmantot pils sienu akmeņus, lai tie varētu būvēt pamatus dzīvojamām un saimniecības ēkām.

Snaudošā princese

Par seno pili vēstī arī kāda teika: Senos laikos Rēzeknes pilī dzīvojis ķēniņš, kuram bijušas trīs meitas. Ķēniņam bez Rēzeknes pils piederēja arī Rēznas un Ludzas pilis. Ķēniņš novēlējis katrai meitai savu pili. Bet Rēzeknes pils princese iemīlējusi kādu koklētāju, kas koklējis pie pils vaļņa. To uzzinājis ķēniņš ieslodzījis meitu pils pagrabā. Tur viņa aizmigusi sēžot uz savas pūra lādes, kas pilna ar zeltu. Katrā pusē zelta lādei tupot nikns suns. Princesi uzmodinās un atsvabināt var tikai tas, kurš suņus uzvarēs. Ir bijuši pārdrošnieki, kas to mēģinājuši, bet nevienam tas nav izdevies, tāpēc princese vēl arvien sēžot uz lādes un gaidot. Reizi gadā princesei naktī esot atļauts iziet no pagraba. Tad viņa pastaigājas gar Rēzeknes upi.

Pilskalna pakājē atrodas noslēpumainās Rozes – Rēzeknes pils princeses – skulptūra, kuru mālā ir atveidojuši vietējie keramiķi. Skulptūra simbolizē gan snaudošās princeses stāstu, gan Latgales keramikas tradīciju spēku.