Rēzeknes teātris "Joriks" martā skatītājiem piedāvās divas pirmizrādes

Daugavpils, 6.marts, LETA. Rēzeknes teātra "Joriks" latviešu trupa martā skatītājiem piedāvās divas pirmizrādes - spēli pēc Homēra eposa "Iliāda" motīviem un Annas Brigaderes bērnības kolāžu "Dievs. Daba. Darbs", aģentūru LETA informēja Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra reklāmas speciāliste Maija Upeniece.

"Iliādas" pirmizrāde paredzēta 11.martā, plkst.17. Savukārt 27.martā plkst.18 teātra mīļu uzmanībai tiks piedāvāta viencēliena izrāde "Dievs. Daba. Darbs".

Ar sengrieķu eposa "Iliāda" interpretāciju teātrī atgriežas viesrežisors Antons Kiseļuss, kura rotaļīgo un svaigo spēles stilu skatītājs iepazina rudenī A.Ostrovska komēdijā "Bagātās līgavas". Režisors atzīmē, ka ķerties pie antīkajiem tekstiem, kurus daudzi uzskata tikai par obligātu nodevu skolu programmās, mudinājis izaicinājums - pierādīt, ka šo stāstu var pasniegt mūsdienīgi, aizraujoši, spēles teātra manierē. Tieši tādēļ izrādes afišā lasāms žanra apzīmējums - skerco - termins, kas zināms mūziķiem, un apzīmē rotaļīgu, humoristiska rakstura skaņdarbu straujā tempā.

"Ar šo iestudējumu vēlos aicināt skatītāju uz nenopietnu sarunu par nopietno. Par tēmām, kas ir tuvas katram - draudzība, mīlestība, sāpes, atriebība. Poēmas "Iliāda" pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrādē skan daudz mūzikas, ko izpilda paši aktieri. Izrāde ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi," uzsver Kiseļuss.

Iestudējuma "Iliāda" pamatā ir attiecības starp diviem galvenajiem eposa varoņiem - Ahilleju, kurš dodas iekarot neuzveicamo Troju, lai atriebtu sava drauga Patrokla nāvi, un trojiešu varoni Hektoru. Senajā Grieķijā bija pazīstama vesela virkne episku sacerējumu, kas sižetiski saistījās ar tā saucamo Trojas karu, bet mūsdienas sasnieguši vienīgi divi no tiem - "Iliāda" un "Odiseja", par kuru autoru tiek uzskatīts sengrieķu dzejnieks Homērs.