Sagaidot Latgales kongresa simtgadi, Rēzeknē rādīs uzvedumu "Francis" un paredzēta filmu programma
Literāri muzikālais uzvedums "Francis" sāksies plkst.15. Tajā koncentrētā un saistošā veidā tiks atklātas Trasuna dzīves un darba lapaspuses. Uzvedums "Francis" tapa 2014.gadā, atzīmējot Trasuna 150.gadadienu. Uzvedumā atspoguļoti vēsturiskie aspekti – sākot ar Trasuna bērnību, gaitām Pēterpilī, Saeimā un pēkšņo nāvi, īsi pēc Lieldienām, kad viņš uzzināja par savu izslēgšanu no Baznīcas.
Savukārt visas dienas garumā, no plkst.11 līdz 19, ikviens interesents, īpaši pamatskolu un vidusskolu klašu grupas, būs aicināts noskatīties dokumentālās filmas par Latgales kultūrvēsturi: "Latgales Māras ceļš" - par Latgales atbrīvošanas pieminekļa "Vienoti Latvijai!" vēsturi no tā ieceres līdz atjaunošanai, "Izdzeivuot pīdereibu. Dzeive gleznuos" - par dzejnieku, mākslinieku, sabiedrisku darbinieku Antonu Kūkoju, "Laiku i myuža roksti" - par rakstnieka Antona Rupaiņa dzīvi un daiļradi, "Juoņa Klīdzieja dabasu puse" - par rakstnieka Jāņa Klīdzēja dzīvi un daiļradi un citas filmas.
Plkst.19 paredzēta pērn tapušās īsfilmas "Gambits 1917" turpinājuma, īsfilmas "Pyrmī osni" pirmizrāde. Īsfilma vēsta par laiku tieši pirms Latgales kongresa un pašu kongresu.
Tieši pirms 100 gadiem, 1917.gada 26. un 27.aprīlī pēc vecā stila (9. un 10.maijs), Rēzeknē notika Latgales kongress, kurš lika pamatus arī Latvijas valsts dibināšanai. Maijā gaidāmais Latgales Simtgades kongress un tā norišu programma būs viens no centrālajiem Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanas notikumiem, atzīmējot vēsturisko Latgales lēmumu apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi.
Trasuna dzīves un darba devums ir nenovērtējams Latvijas valsts vēstures kontekstā, īpaši attiecībā uz Latgales reģionu. Visu mūžu nodarbojies ar latgaliešu valodas un kultūras aizstāvību. Pirmais latgalietis, kas īpašā veidā meklēja, kā apvienot divas mūsu tautas daļas, kā aizsargāt un attīstīt latviešu valodu. Trasuns bija viens no galvenajiem Latgales kongresa organizatoriem 1917.gadā Rēzeknē. Trasuns baudīja lielu tautas atbalstu, tieši viņa redzējums par Latgales apvienošanu ar pārējiem latviešu apdzīvotajiem novadiem guva atbalstu šajā kongresā. Turpmākajos gados Trasuns ieņēma vairākus nozīmīgus amatus. Bija ievēlēts Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas konstitūcijas izveidē, vēlāk bija Saeimas deputāts. Trasuns arī bija viens no nedaudzajiem latgaliešiem, kas piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā 1918.gada 18.novembrī.
Dzejnieci Annu Rancāni, pētot materiālus par Trasunu, uzrunājuši daudzie upuri, kādus garīdznieks nesis, un grūtās izvēles, kādas viņam bija jāveic: "Pirmkārt, jau Trasunam bija grūti izvēlēties - kļūt par priesteri vai laicīgu cilvēku. Iespējams, laicīgā dzīve viņam būtu bijusi piemērotāka, jo pēc dabas viņš bija politiķis. Tomēr izvēlējās kļūt par garīdznieku. Iespējams, viņš šo iespēju toreiz saskatīja kā vienīgo, lai darbotos savas tautas labā. Tāpat 1917.gadā viņš tomēr izvēlējās atbalstīt Latgales pievienošanu citiem Latvijas novadiem, cerot, ka tiks panākta atsevišķa Latgales pašvaldība, tomēr tā netika izveidota."
27.aprīļa pasākumu norise tiek īstenota ar Valsts kultūrkapitāla fonda projekta "Latgales kongresa simtgades pasākumi Latgales vēstniecībā "Gors" un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu.
Uz sarakstu
