SM: Latgales reģionā gaidāmas investīcijas autoceļos, optiskajā tīklā un dzelzceļa infrastruktūrā
Satiksmes ministrija (SM) šajā ziņojumā apkopojusi informāciju par transporta un loģistikas pakalpojumu infrastruktūras attīstību Latgalē, iekļaujot informāciju par Latgales programmas turpinājumu uz grants ceļiem, Latgales reģiona attīstības projektiem transporta jomā, tai skaitā dzelzceļa nozarē, pagājušā gada rezultatīvajiem rādītājiem Latvijas ostās un dzelzceļā, TEN-T tīkla uzlabošanā, ceļu tīkla, sabiedriskā transporta nozarē, kā arī Daugavpils lidlauka infrastruktūras sakārtošanas un darbības nodrošināšanas jautājumiem.
Aktuālie uzdevumi autosatiksmes jomā ir īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. līdz 2020.gadam paredzētos projektus Latvijas reģionos un īpaši Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu finansēšanas plānam 2016. līdz 2018.gadam. Latgalē paredzēts īstenot projektus gan ar Eiropas Savienības, gan tikai ar valsts budžeta finansējumu. Vienlaikus paredzēts pētīt Daugavpils un Rēzeknes apvedceļa būvniecības iespējas.
Tāpat paredzēts pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, vienlaicīgi nodrošinot valsts dotāciju ekonomiski lietderīgu izlietojumu pasažieru pārvadājumos, kā arī pilnveidot un organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši pieprasījumam.
2017.gadā Latgales reģionu apkalpo 191 reģionālās vietējās nozīmes maršruts ar 1024 reisiem, kuri savieno pagastus ar novadu centriem un novadu centrus ar attīstības centriem un 58 reģionālās starppilsētu nozīmes maršruti ar 217 reisiem, kuri nodrošina iespēju nokļūt republikas pilsētās un galvaspilsētā.
Sabiedriskais transports Latgales reģionā, salīdzinot ar citiem reģioniem, no valsts tiek dotēts visvairāk - valsts budžeta dotācijas vietējās nozīmes maršrutiem nosedz 70,2% no pakalpojuma izmaksām (citos reģionos, izņemot Rīgas reģionu, 66%), kas 2016.gadā bija 4,12 miljoni eiro. Pārvadātāju ieņēmumi uz vienu nobraukto kilometru ir zemākie valstī. Zemais izmaksu līmenis ir saistīts ar to, ka pakalpojums lielā maršrutu daļā tiek sniegts ar autobusiem, kuru vidējais vecums ir 18,3 gadi un par kuriem segtas amortizācijas izmaksas, taču savulaik mazajās daļās sadalītais maršrutu tīkla apmērs neļauj pārvadātājiem attīstīties. Situāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā paredzēts mainīt no 2021.gada līdz ar jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu spēkā stāšanos un tajos paredzētajām vienotajām kvalitātes prasībām un maršrutu tīkla daļu sadalījumu.
Vienlaikus paredzēts turpināt elektromobilitātes attīstības projektu. Līdz 2017.gada beigām un 2018.gada pirmajā pusē Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu līdz 50 kilovatiem (kW), no kurām 15 stacijas tiks uzstādītas Latgalē. Projekta mērķis ir nodrošināt pieejamu, ērtu un vienmērīgu elektroauto uzlādes staciju pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas elektromobiļu lietotājos radīs drošības sajūtu, ka transportlīdzeklis ar atlikušo akumulatora uzlādi spēs sasniegt galamērķi.
Tāpat SM norāda, ka dzelzceļa nozarē Latgales reģions ieņem īpaši nozīmīgu vietu. Lielākie kravu apmēri Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā tiek pārvadāti tieši no Latgales robežstacijām "Kārsava", "Zilupe" un "Indra" un tiek sašķiroti Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa mezglos. Latgales reģionā strādā ļoti nozīmīga daļa no visiem AS "Latvijas dzelzceļš" darbiniekiem. Reģiona attīstība ir cieši saistīta ar veiksmīgu dzelzceļa nozares attīstību. Reģionā tiek plānoti vairāki nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti, piemēram, turpinās darbs pie dzelzceļa elektrifikācijas projekta sagatavošanas, lielāko investīciju apmēru paredzot tieši Latgales reģionā, tāpat "Latvijas dzelzceļš" strādā pie diviem Daugavpils dzelzceļa mezgla attīstības projektiem.
Attiecībā uz aviācijas jomu SM informē, ka patlaban notiek darbs pie pievienotā lidostu pārvaldības modeļa izstrādāšanas. Pēc izvēlētā varianta akceptēšanas Ministru kabinetā tiks izstrādāta detalizēta ceļa karte, atbilstoši tai īstenots integrēts lidostu pārvaldības modelis.
Pēc SM vēstītā, tā kā Daugavpils lidosta nenodrošināja noteiktās prasības vispārējās aviācijas lidlauka ekspluatācijai, Civilās aviācijas aģentūra lidlaukam 2007.gada 3.decembrī piešķirto vispārējās aviācijas lidlauka sertifikātu 2015.gada 7.jūnijā anulēja.
Daugavpils lidotas attīstības priekšlikums tika iesniegts tā sauktajam Junkera plānam, Daugavpils pilsētas pašvaldība apņēmās pati virzīt šo jautājumu.
Tāpat SM klāsta, ka nolūkos uzlabot TV un radio uztveršanas kvalitāti Latgales reģionā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs palielinājis Latvijas Radio 1 programmas raidītāja jaudu līdz 2 kW (bija 1kW) un Latvijas Radio 3 programmas raidītāja jaudu līdz 1 kW (bija 0,3kW). Papildus jauns Latvijas Radio 3 programmas raidītājs ir Dundagā. Savukārt no 1.jūlija tiks paplašināta apraides zona, uzstādot jaunus radio raidītājus Dagdā, Piedrujā, kā arī Māļos (Vidzemes augstiene). Patlaban norit priekšdarbi torņu būvniecībai pie Viļakas un Skaistas apraides uzlabošanai pierobežā.
Tāpat šogad janvārī tika izsludināts iepirkums "Optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas un būvniecības darbi Latgales plānošanas reģionā". Līdz 2020.gada 31.decembrim ir plānots izbūvēt 500 kilometrus optiskā tīkla kabeļa trases un izveidot vismaz 40 platjoslas piekļuves punktus. Plānotā vispārīgās vienošanās maksimālā summa ir astoņi miljoni eiro.
Platjoslas tīkla infrastruktūra ir plānota Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Krāslavas, Aglonas, Dagdas, Daugavpils, Preiļu, Balvu un Viļakas novadā. Optiskā tīkla infrastruktūras projektēšanas darbus ir plānots sākt 2017.gada vasarā, savukārt būvniecības darbus - 2018.gada gada pavasarī.
Tāpat Latgales reģionā plānots uzlabot pasta pakalpojumu pieejamību un efektivitāti, nodrošinot jaunas sūtījumu iesniegšanas vietas vai uzlabojot esošās.
SM ziņojumā informē arī par situāciju tranzīta un loģistikas jomā, mobilo sakaru un interneta pieejamību, skaņas un televīzijas apraidi, kā arī satiksmes drošību.
Lielākie ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu īstenojamie investīciju projekti Latgales reģionā ir optiskā tīkla attīstība, tramvaju maršrutu tīklu attīstība, ietverot ritošā sastāva iegādi, jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) attīstības projekts, elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveide, jaunu maģistrālo ielu, esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīklu elementiem, kā arī autoceļu rekonstrukcija.
Uz sarakstu