Topošo absolventu vidū populārākais izvēles eksāmens – vēsture
2011./2012. mācību gadā vidusskolēni Jelgavā izvēlējušies kārtot eksāmenus vēsturē, ekonomikā, informātikā, krievu valodā un izvēle būtiski neatšķiras no iepriekšējā mācību gada, kad vidusskolēni izvēlējās kārtot izvēles eksāmenus vēsturē, krievu valodā un fizikā, pavēstīja Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Egita Veinberga.
Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece izglītības darbā Alda Spirģe sacīja, ka no valodu eksāmeniem šogad teju visi absolventi – izņemot tikai vienu, izvēlējušies kārtot angļu valodas eksāmenu. Spirģe atzīmēja, ka tas pierāda stabilās angļu valodas mācīšanas un mācīšanās tradīcijas skolā.
No izvēles eksāmenu klāsta visvairāk absolventu – 38, izvēlējušies kārtot vēstures eksāmenu. Jelgavas Valsts ģimnāzijā 12.klašu grupā ir viena humanitārā klase, kas bioloģiju, ķīmiju un fiziku nemācās padziļināti. Ar to arī viņa skaidroja vēstures eksāmena popularitāti. 26 skolēni izvēlējušies kārtot ekonomikas eksāmenu un pa 16 kārtos fiziku un bioloģiju.
Kuru no izvēles eksāmeniem kārtot, skolēni parasti saskaņo ar tālākās mācību iestādes – augstskolas prasīto, vai arī kārto tādu eksāmenu, par kuru stājoties augstskolā var saņemt papildu punktus.
Valmierā 12.klašu izglītojamo pieteikumos centralizētajiem eksāmeniem dominē obligātie eksāmeni - latviešu valoda (603 pieteikumi), matemātika (600 pieteikumi), angļu valoda (583 pieteikumi), kā arī izvēles eksāmens - vēsture (248 pieteikumi). Savukārt no necentralizētajiem Valsts pārbaudes darbiem 12.klašu absolventi visvairāk ir izvēlējušies kārtot eksāmenu psiholoģijā, literatūrā, politikā un tiesībās, informēja Valmieras Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Vineta Melngārša.
Valmieras Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Edīte Būmane stāstīja, ka starp svešvalodām ģimnāzijā populārākā ir angļu valoda – šogad tikai viens skolnieks pieteicies kārtot krievu valodas eksāmenu un visi pārējie kārtos eksāmenu angļu valodā.
Savukārt no izvēles eksāmeniem, eksakto klašu skolēnu vidū pieprasītākie ir bioloģijas, fizikas un vēstures eksāmeni. Būmane teica, ka ķīmijas eksāmenu kārtot izvēlas krietni mazāk skolēnu. Viņa norādīja, ka augstskolās pārsvarā ir nepieciešams bioloģijas vai ķīmijas eksāmens, un skolēni izvēli izdara par labu bioloģijas eksāmenam. Savukārt huminatāro klašu audzēkņi no izvēles eksāmeniem visbiežāk izvēlas vizuālās mākslas, mūzikas vai literatūras mutvārdu eksāmenu.
Jūrmalas skolās šogad populārākais centralizētais eksāmens starp izvēles eksāmeniem topošu absolventu vidū ir vēsture un krievu valoda, pavēstīja Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Veronika Ramāne.
Pēdējo trīs gadu laikā lielākais vēstures un krievu valodas eksāmenu kārtotāju skaits bijis 2010.gadā, kam seko 2012. un 2011.gads. Šogad vēstures eksāmenam pieteikušies 168 skolēni (2010.gadā 190 un 2011.gadā 115), savukārt krievu valodas eksāmenu šogad kārtot vēlas 90 skolēni (2010.gadā 120 un 2011.gadā 82).
Arī Daugavpils skolās šogad populārākais centralizētais eksāmens starp izvēles eksāmeniem topošu absolventu vidū ir vēsture, atzina Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Pleša.
Salīdzinot ar citiem gadiem, skolēnu izvēle attiecībā uz izvēles eksāmeniem sadalījusies aptuveni tāpat kā citos gados, bet precīzos skaitļos, cik skolēni Daugavpilī kārto vēstures, bioloģijas, ķīmijas vai kādu citu eksāmenu, varēs pateikt tikai pēc eksāmena.
Siguldas novada skolās šogad populārākais centralizētais eksāmens starp izvēles eksāmeniem topošu absolventu vidū ir bioloģija, atzina Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Maija Bruģe. Viņa norādīja, ka bioloģijas eksāmenus šogad kārtos 21 skolēns. Otrs populārākais izvēles eksāmens ir informātika, to kārtos 17 skolēni, trešais pieprasītākais priekšmets ir fizika, eksāmenu šajā priekšmetā kārtos 16 skolēni. Pērn pieprasītākais eksāmens novada jauniešu vidū bija informātika, otrajā vietā ierindojās vēsture, savukārt trešajā – ģeogrāfija.
Talsu novada skolās šogad populārākais centralizētais eksāmens starp izvēles eksāmeniem topošu absolventu vidū ir vēsture, pastāstīja Talsu novada izglītības pārvaldē. Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste Vineta Ozola informē, ka vēstures eksāmenu novadā šogad kārtos 109 skolēni. Otrs iecienītākais eksāmens Talsu novadā ir ekonomika, šajā mācību priekšmetā eksāmenu kārtos 64 skolēni. Trešais populārākais mācību priekšmets ir ģeogrāfija, tajā eksāmenus kārtos 50 novada skolu audzēkņi. V. Ozola piebilst, ka šajā mācību gadā izvēles eksāmenus kārto mazāk audzēkņu nekā iepriekšējā mācību gadā.
Talsu 2.vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Vanda Pudule atklāja, ka arī Talsu 2.vidusskolā, līdzīgi kā novadā kopumā, starp izvēles eksāmeniem pieprasītākā ir vēsture. To šogad kārtos 28 skolēni. Pārējos mācību priekšmetos eksāmenu kārtotāju skaits nav tik izteikts, piemēram, bioloģija un fizikā eksāmenus kārtos pieci skolēni, krievu valodā – astoņi.
Jautāta, vai pēdējos gados skolēnu izvēle ir būtiski mainījusies, V.Pudule atbild noraidoši, sakot: "Vēsture jau ilgus gadus ir kā viens no eksāmeniem, kuru labprāt liek. Vienu brīdi populāra bija arī ģeogrāfija". Viņa norāda, ka topošie absolventi izvēlas kārtot eksāmenus tādos priekšmetos, kurus viņiem vajadzēs stājoties augstskolā. "Skolēni brauc uz atvērto durvju dienām jeb informatīvajām dienām, arī noteikumi ir pieejami visur. Viņi zina kādus priekšmetus viņiem prasīs un tos arī pamatā kārto," pastāsta V.Pudule.
Savukārt Preiļos 12.klašu beidzēji šogad, biežāk nekā iepriekšējos gados, starp izvēles eksāmeniem par labu lemj salīdzinoši grūtajiem – eksakto zinātņu eksāmeniem, pastāstīja Preiļu novada izglītības pārvaldes vispārizglītojošo skolu speciāliste Dzintra Šmuksta.
Šogad, vairāk nekā iepriekšējos gados, Preiļu novada skolēni izvēles eksāmenus kārtos fizikā un bioloģijā. Fizikas eksāmenu kārtot izvēlējušies 23 skolēni, tostarp 12 Preiļu Valsts ģimnāzijas un seši, salīdzinoši mazās Vārkavas vidusskolas audzēkņi. Savukārt bioloģijas centralizēto eksāmenu šogad novadā kārtos 19 skolēni.
12.klašu absolventiem šogad ir jākārto trīs obligātie eksāmeni – matemātika, latviešu valoda un viena no svešvalodām, kā arī vismaz viens izvēles eksāmens. Skolēni var kārtot arī vairāk nekā vienu izvēles eksāmenus. Šmuksta teica, ka iepriekšējos gados diezgan daudz skolēnu kārtojuši pat 5-7 eksāmenus, jo nav īsti pārliecināti par turpmākajām mācību gaitām, tādēļ nezin kādi eksāmeni var būt nepieciešami mēģinot iestāties augstskolā. Taču šogad šāda tendence nav īpaši izteikta.
Šogad, pirmo gadu, vienots centralizētais latviešu valodas eksāmens jākārto arī mazākumtautību skolu absolventiem. Tas nozīmē, ka viens eksāmens ir jākārto mazākumtautību un valsts valodas skolās. Viņa neslēpa, ka Preiļu novada izglītības pārvaldi tas nedaudz satrauc.
Skolēni, kuri kārtojot centralizētos eksāmenus nebūs pareizi izpildījuši vismaz 5% no eksāmena, to nebūs nokārtojuši. Viņa minēja, ka pagājušajā mācību gadā valstī kopumā matemātikas centralizētajā eksāmenā 5% barjeru nepārvarēja 303 skolēni. Skolēniem, kuriem mācībās neklājas viegli, tas varētu būt klupšanas akmens. Viņa skaidroja, ka nenokārtojot kādu no centralizētajiem eksāmeniem, skolēniem vēl ir iespēja pieteikties augstskolās uz atkārtotu eksāmena kārtošanu.
Uz sarakstu
