Valsts kontrole: ieslodzīto veselības aprūpes sistēmā ir problēmas ar vadību
Jauna slimnīca ar modernām iekārtām stāv pustukša un netiek izmantota, ilgstošs zobārstu trūkums, neskaidra aina vai un kādus veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītie patiešām saņem, nenoskaidrojams medikamentu izlietojums gandrīz 113 tūkstošu latu apmērā – tādu ainu atklājusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par ieslodzīto veselības aprūpes organizēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām un šim mērķim piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību.
VK konstatējusi, ka Tieslietu ministrija nav izvērtējusi piemērotāko ieslodzīto personu veselības aprūpes modeli un normatīvajos aktos nav noteikusi veselības aprūpes pakalpojumus, kas par valsts budžeta līdzekļiem jānodrošina ieslodzījuma vietās un Latvijas Cietumu slimnīcā (LCS). Ilgstoši netiek izvērtēta LCS izmantošana, ne pašreizējā ieslodzīto veselības aprūpes modelī, ne nākotnē pēc Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošanas. Slimnīcas izveidē savulaik tika ieguldīti valsts budžeta līdzekļi - Ls 6,54 milj., taču ieslodzīto veselības aprūpei netiek izmantots ne operāciju bloks, ne arī 25% no slimnīcas vajadzībām iegādātajām modernajām medicīnas iekārtām, kuras izmaksājušas Ls 345 107. Valsts kontrole uzskata, ka tā ir nolaidība, jo dīkstāvē esošās iekārtas varētu būt ļoti noderīgas jebkurā citā slimnīcā.
Virkne nepilnību ir arī ieslodzījumu vietās. Tā kā nav noteikti kritēriji, kādu specialitāšu ārstiem un cik lielā skaitā jābūt, situācija katrā cietumā būtiski atšķiras. Piemēram, uz vienu pieejamo primārās aprūpes ārstu un ārsta palīgu Vecumnieku cietumā ir 26 ieslodzītie, bet Brasas cietumā - 514 ieslodzīto.
Valsts kontrole norāda uz lielām problēmām zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanā. Kaut arī ir iekārtoti zobārstniecības kabineti, 3 ieslodzījuma vietās ilgstoši nav bijis zobārsta, bet 4 vietās zobārsta kabineta aprīkojums nebija darba kārtībā. Jautājumi par zobārstniecības personāla piesaisti tiek risināti katrā ieslodzījuma vietā atsevišķi, nespējot rast atbilstošu risinājumu.
Revīzijā atklājies, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nav izveidojusi efektīvu ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas vadību un uzraudzību. Tas radījis situāciju, ka medikamentu aprite cietumos netiek pienācīgi uzraudzīta. Revidenti nav pārliecināti, ka medikamenti aptuveni Ls 112 940 apjomā tiešām izlietoti ieslodzīto veselības aprūpei. Netiek uzskaitīts zāļu faktiskais izlietojums, tāpēc nav iespējams pārliecināties kur un kā zāles patiesībā izlietotas.
Kopumā 85% pārbaudīto gadījumu ieslodzītajiem tiek nodrošināta primārā veselības aprūpe piecu darbadienu laikā. Ieslodzītie saņem arī garantēto sekundāro veselības aprūpi gan ieslodzījuma vietā, gan ārpus tās, ja ieslodzījuma vietā attiecīgo speciālistu nav. Ieslodzītajiem ir iespēja saņemt speciālista konsultāciju vai citu pakalpojumu ārpus ieslodzījuma vietām arī pēc pašu iniciatīvas un par viņu līdzekļiem. Tomēr ceturtdaļā pārbaudīto gadījumu nav iespējams pārliecināties, ka ieslodzītais tiešām ir bijis pie ārsta un saņēmis attiecīgo pakalpojumu, jo ieslodzījuma vietās nav vienotas kārtības, kā tiek reģistrēti ieslodzīto pieteikumi un attiecīgi sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi.
Revīzijā konstatēto trūkumu novēršanai Valsts kontrole sniegusi 13 ieteikumus.
Uz sarakstu
