Zelta stīga melo! Ko tu nezināji par daudzu slavinātiem telpaugiem
Telpaugiem tagad ir grūtākais laiks – spēku rezerves izsmeltas, un, lai būtu pietiekami daudz gaismas, jāgaida vēl vismaz mēnesi. Ko darīt, lai istabas puķes justos pēc iespējas labāk, jautājām Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītājai Zanei Purnei.
Meklē speciālistu padomu
Telpaugu speciāliste Zane Purne izrāda oranžēriju, kurā katram augam nodrošināti gandrīz ideāli apstākļi. – Augi pirms tam mita lielā šaurībā, bet tagad, nonākuši labos apstākļos, jūtas apmierināti ar dzīvi, it kā uzelpo. Ir skaistas lapas un ziedi. Daudzi nīkuļojušie augi, iestādīti svaigā substrātā, atbilstīgā siltumā un mitrumā, atdzīvojas. Tā notiek arī ar telpaugiem mājās, un tas tikai pierāda, ka nevis augs slikts vai audzētājs vainīgs, bet nav piemērotu apstākļu.
Zane piebilst, ka visi telpaugi kaut kur aug savvaļā un, jo dabiskajai videi piemērotākus apstākļus izdosies radīt, jo labāk zaļais draugs jutīsies. – Cilvēki nereti jautā: kāpēc man šis augs neaug? Bet kāpēc lai augtu, ja apstākļi nav piemēroti?
! Lai redzētu, kas vislabāk patīk jūsu augam, var pārliecināties oranžērijā. Mājās visi zaļumi nereti ir salikti uz vienas palodzes, bet oranžērijā izvietoti atbilstīgi siltuma, mitruma prasībām, izcelsmes zonai.
Ievēro svēto trīsvienību
Lai telpaugs labi justos un augtu, tam vajadzīga gaisma, barība un mitrums. Šiem faktoriem jābūt līdzsvarā. Ja viena ir mazāk, jānormē citi. Tāpēc ziemā, kad trūkst gaismas, laista minimāli, pārtrauc mēslot.
Patlaban lielāko diskomfortu augiem sagādā diennakts tumšais laiks un būtu vajadzīgs papildapgaismojums. Pat vasarā atrodoties uz dienvidu palodzes, augs saņem tikai 80% no āra gaismas. Tātad vismaz pusgadu ir pilnīgs gaismas bads. Izeja? Ir nopērkamas speciālas lampas telpaugiem. Tās gan ir padārgas, bet, ja vēlas visu gadu skaistas puķes, ir vērts tērēties. Piemēram, oranžērijā papildapgaismojumu ieslēdz trijos pēcpusdienā.
Jau februāra beigās, marta sākumā, kad dienas kļuvušas garākas, augus atsāk mēslot. Patlaban mēslo tikai ziedošos telpaugus, jo tiem vajag spēku ziedu raisīšanai. Der universālie mēslojumi, bet labāki ir konkrētam augam paredzētie.
Laistīšanai piemērotāks ir avota, lietus vai kausēta sniega ūdens. Tam jābūt pāris grādu siltākam par telpas gaisu. Sniegu uz augiem nedrīkst likt! Ja ir labs ūdens, tas var aizvietot pat mēslojumu. Ūdensvada ūdeni der iepriekš sasaldēt un lietot pēc atkausēšanas. Ir dzirdēts arī viedoklis, ka augiem tīk ūdens, kurā turētas sudraba karotītes. Destilēts ūdens gan piemērots tikai lapu mazgāšanai, nevis laistīšanai. Biežākā kļūda ziemā – augi tiek pārlaistīti.
! Augiem vajadzīgs arī svaigs gaiss, tāpēc telpas regulāri vēdina. Taču, atverot logu sala laikā, puķe jānoceļ no palodzes. Sevišķi jutīgi pret salu ir sukulenti ar savām maigi gaļīgajām lapiņām.
Izvēlas pārbaudītas vērtības
Dracēnas, fikusi (tos sauc arī par gumijkokiem, lai gan īstais gumijkoks ir tikai viens no tiem) un dīfenbahijas ir populārāko telpaugu trijotne. Tie ir skaisti, izturīgi, labi pielāgojas dažādiem dzīves apstākļiem. Aug gan siltākā, gan vēsākā, gan tumšākā, gan gaišākā telpā, labi jūtas pat birojos. Šiem augiem ir liela formu, krāsu daudzveidība, un var izvēlēties tīkamāko. Sevišķi krāšņas ir dracēnas. Tās uz palodzes der pagrozīt, lai uz visām pusēm veidojas vienādi kuplas. Dažādos apstākļos labi aug arī spatifīlas. Ja dzeltē lapu gali, tām, tāpat kā palmām un daudziem citiem augiem, ir nevienmērīgs mitruma režīms – augi iekaltēti.
Dzīvokļos grūti audzēt mirtes, citronkociņus, kamēlijas, acālijas, medinilas, antūrijas, daudzas orhidejas u.c. Sausais un siltais gaiss tām nav piemērots. Neaug, un viss!
! Liela daļa veikalos nopērkamo, skaisto augu dzīvokļos nīkuļo, un tie vairāk paredzēti telpu dekorēšanai īsu laiku. Zane iesaka samierināties ar to un audzēt telpaugus, kas labi aug.
Augiem neļauj pāraugt
Oranžērijā jau pasūtītas šķēres ar teleskopisku kātu, lai augus varētu noturēt pietiekami zemā līmenī, jo daži jau gatavi sasniegt jumta konstrukcijas. Zane uzsver, ka arī mājās telpaugi regulāri jāapgriež, lai tie saglabātu skaistumu un neizspiestu no telpām mājiniekus. Piemēram, Ķīnas rozei apgriešana patiks, jo tā ziedus raisa uz jaunajiem dzinumiem. Telpaugus apfrizē tūliņ pēc ziedēšanas.
Labākais variants – apgriezt regulāri, nokniebjot dzinumu galus, zariņus. Piemēram, aloje un dracēnas griezuma vietā veidos vairākas jaunas galotnītes. Starp citu, savulaik botāniskā dārza siltumnīcu kaķis, nagus pret augiem trīdams, iemācījis, ka jauni dzinumi dracēnām, jukām veidojas arī vietā, kur miza ieskrāpēta. Dzinumu gali tāpat regulāri jāapgriež vīteņaugiem.
! Populāra kļūda – pie šķērēm ķeras tad, kad augs jau pāraudzis, stumbrs kļuvis resns, pārkoksnējies. Tad stipri apgrieztajam augam dzinumi parādīsies pēc ilgāka laika.
Svarīgi
Ja puķei patlaban dzeltē lapas vai to gali, augs nīkuļo, ir izstīdzējis, birst ziedi, varbūt der paciesties – drīz kļūs gaišāks, un augi atgūs dzīvessparu.
Uzziņa
Braucam zaļumos!
Augu mīļotājiem, kas nevar vien sagaidīt pavasari, jauks piedzīvojums būs viesošanās jaunajā Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā. Tā ir lielākā un skaistākā Baltijā!
Oranžērija atvērta jau gadu, un vairāk nekā 2100 dažādību (sugu un šķirņu) paguvušas iejusties, sakuplot. Ir jauki pastaigāt pa taciņām caur kupliem zaļumiem, piesēst uz soliņiem un iemalkot kafiju, vērojot sniega kupenas aiz stikla.
Oranžērija atvērta visu nedēļu, bet pirmdienās, otrdienās to iespējams apmeklēt, tikai iepriekš piesakoties grupām.
Orhideju koks
Bet kur tad orhidejas? – jautājot daudzi oranžērijas apmeklētāji, kuriem šis vārds asociējas tikai ar vienu plašās orhideju ģimenes pārstāvi – falenopsi. Veikalos nopērkamie falenopši ir labi pielāgoti dzīvei telpās un kļuvuši par latviešu mīluļiem. Tāpēc apmeklētājiem par prieku Zane tropu siltumnīcā izveidojusi vienmēr ziedošu falenopšu koku. Arī mājās var pagatavot līdzīgu.
Botāniskajā dārzā rīkojušies šādi. Statīvam nozāģējuši plūmi ar izteiksmīgiem zariem. Falenopšus izņēmuši no šaurajiem podiņiem un ietinuši sūnu bumbās. Izmantots orhidejām piemērots, irdens substrāts, tam pievienojot nedaudz zirga mēslu, sfagnu sūnas, priežu mizas, bagātinātās kūdras. Augsne uzbērta uz sintētiska auduma tīkla, tajā ielikts sakņu kamols un sasiets sainī, pēc tam apņemts ar sfagnu (purva) sūnām un aptīts ar diegu. Šādas bumbas izvietotas koka zaros. Sūnas labi saglabā mitrumu, ļaujot brīvi izspraukties saknēm. Kad vajag, bumbiņu pamērcē vai aprasina ar ūdeni.
! Ja falenopšiem dzeltē un nobirst pumpuri, iespējams, trūkst kālija un fosfora. Lietotā pilnmēslojuma vietā augus varētu pabarot ar kālija nitrātu vai kālija fosfātu mazā koncentrācijā. Ja pumpuri dzeltē patlaban, varbūt nepietiek gaismas.
Zelta stīga melo!
Jaunākie pētījumi liecina, ka populārajai zelta stīgai nepiemīt nekādas brīnumaini dziednieciskas īpašības! Speciālisti uzskata, ka izcilās īpašības tai piedēvētas, dažādiem autoriem citam citu pārrakstot, turklāt pirmais laikam kļūdījies tulkojot. Par īsto dziedinātāju uzskatāma zelta stīgas kaimiņiene dzimtajā Dienvidamerikā – tradeskancija ar raibajām lapām. Par to praksē pārliecinājušās arī oranžērijas darbinieces. Ja kāds vēlas spraudeni, Zane nežēlos.
Pret baltblusiņām bez indēm
Ja telpaugiem uzmetas kaitēkļi (vienas no populārākajām – baltblusiņas), speciālisti iesaka dažādus dabiskas izcelsmes līdzekļus. Piemēram, rīkojoties laikus, ar kaitēkļiem labi tiek galā mazie plēsējiņi enkarsijas. Arī tīklērču apkarošanai var iegādāties kukainīšus – to ienaidniekus. Pret baltblusiņām lieti noder dzeltenie līmes vairogi. Veikalos var iegādāties nelielus, puķu poda lielumam atbilstīgus dzeltenos vairogus. Galvenais – izvietot laikus, pirms kaitēkļi savairojušies. Ja tie pamanīti uz lapām, var arī mēģināt nolasīt vai nomazgāt.
Zane uzskata, ka nav pieļaujams ķīmiskos līdzekļus lietot telpās, kur uzturas cilvēki. Ja citas iespējas nav – to darīt tikai izņēmuma kārtā. Pēc tam kaitēkļu skaitu vajag ierobežot ar dabai draudzīgiem paņēmieniem.
! Baltblusiņām īpaši patīk mirtes un fuksijas.
Raksts tapis sadarbībā ar
Latvijas Avīze
Uz sarakstu
