Zemnieki: Lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā apstājusies
Kā norādīja kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža, Zemgalē šonedēļ kulšana nav notikusi vispār, savukārt kopumā nokulti tikai nedaudz vairāk kā 50% lauku.
"Situācija ir dramatiska. Ja ziemā un pavasarī prognozes bija labas, patlaban zeme ir tā piesūkusies ar ūdeni, ka tehnika uz laukiem nespēj uzbraukt. Saimnieki kuļ laukus pa pleķīšiem. Katram kombainam līdzi brauc divi traktori, kas nepieciešamības gadījumā velk to ārā no lauka. Zemnieki joko, ka kombaini jāaprīko ar dzenskrūvēm, nevis riteņiem. Tāpat no lauka netiek nost piekabes ar graudiem," sacīja Ruža.
Viņš arī atzina, ka graudu stiebri ir ļoti mitri, tāpat arī iekultie graudi derēs tikai lopbarībai. Situāciju gan nedaudz glābj graudu kaltes, kurās zemnieki ar Eiropas Savienības fondu atbalstu investējuši vairākus miljonus eiro. Tomēr ražas zudumi būs lieli, lai gan patlaban konkrētas zaudējumu aprises nevarot iezīmēt, jo, uzlabojoties laikapstākļiem, darbi tiks turpināti maksimālā tempā.
"Vēl vajadzīga viena puslīdz saulaina nedēļa, tad tiksim ar darbiem galā, patlaban nokulti ap 50% lauku," sacīja "Latrapa" vadītājs.
Savukārt Vidzemes graudkopības kooperatīva VAKS vadītājs Indulis Jansons sacīja, ka lietavu dēļ dažas saimniecības graudus pat vēl nav sākušas kult, tikmēr pārējiem veidojas lielas papildizmaksas graudu kaltēšanas un degvielas dēļ.
"Tik lietaina sezona kā šī nav bijusi gadus desmit. Ir saimniecības, kur vispār darbi nav sākti, jo Rūjienas pusē, kā arī Latgalē lietavas ir nemitīgas. Gulbenes, Alūksnes pusē novākti tikai ap 10% lauku, savukārt kopumā kooperatīva biedri ievākuši graudus tikai 25% apjomā no plānotā, turklāt kvalitāte vairumā ir tāda, ka derēs tikai lopbarībai," sacīja Jansons.
Viņš arī norādīja, ka palielinātās graudu kaltēšanas jaudas un tehnikai nepieciešamās papildu degvielas dēļ uz katru nokulto graudu tonnu veidojas vismaz 25 eiro papildu izmaksas.
Tāpat lauksaimnieki atzina, ka apdrošināšana nesegs neplānotos izdevumus un ražas zudumus, jo saskaņā ar noteikumiem polises darbība beidzas līdz ar graudu nogatavošanos.
Kā ziņots, Zemkopības ministrija iepriekš prognozēja, ka šā gada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tomēr noteikti nesasniegs pagājušā gada rekordu - 3,002 miljonus tonnu.
No kopējā iekūluma 73% šogad veido kvieši, kas atbilst arī iepriekšējo gadu proporcijai. Kopumā graudaugi šajā sezonā iesēti 668 000 hektāru salīdzinājumā ar 672 000 hektāru pērn un 655 000 hektāru vēl pirms gada.
Savukārt saistībā ar graudu cenām prognozes joprojām nav iepriecinošas un liecina par samazinājumu, kas skaidrojams ar labām ražām lielākoties visā Eiropas Savienībā, kā arī visu graudaugu kultūru uzkrājumiem.
Piemēram, pārtikas kviešu cena Latvijā šā gada jūnijā salīdzinājumā ar 2015.gada maiju samazinājusies par 26% un bijusi vidēji 146,18 eiro par tonnu. Tas ir par 4% mazāk nekā vidējā cena Eiropas Savienībā, par 1% mazāk nekā Lietuvā, bet par 5% vairāk nekā Igaunijā. Savukārt piecu gadu griezumā pārtikas kviešu cenas samazinājums bijis par 27%.
Jau vēstīts, ka Latvijā pagājušajā gadā graudu kopraža sasniedza visu laiku rekordu - trīs miljonus tonnu, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Kāpumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums par 17 200 hektāriem, bet arī ievērojams vidējās ražības kāpums.
Uz sarakstu
