"Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcā" ar insultu ārstējas ap 200 pacientu

Kā pilsētas informācijas portālu Ventspils24.lv informēja SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grinberga, Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka insults ir trešais biežākais nāves iemesls un viens no biežākajiem invaliditātes iemesliem. Katru gadu insulta pacientu skaits turpina pieaugt, turklāt insults nav tikai vecu ļaužu saslimšana - tas var skart cilvēkus dažādās vecuma grupās. "Insults ir pēkšņs galvas smadzeņu bojājums. Pastāv divu veidu insulti – išēmiskais insults un hemorāģisks insults. Visbiežāk sastopams ir tieši išēmiskais insults jeb smadzeņu infarkts, kad asinsvads nosprostojas ar trombu un tiek traucēta asins piegāde. Savukārt hemorāģiska insulta gadījumā ir plīsis asinsvads un veidojas asins izplūdums smadzenēs vai starp smadzeņu apvalkiem," stāsta SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Neiroloģijas nodaļas vadītāja Ilona Urtāne.

Augstāks risks saslimt ar insultu ir cilvēkiem, kuriem ir hipertensija jeb augsts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, cukura diabēts un dažādas sirds un asinsvadu saslimšanas. Kā būtisks riska faktors minams arī neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, nepārdomāts uzturs un mazkustīgums. Arī vecums ir viens no riska faktoriem - "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas" Neiroloģijas nodaļā lielākoties no insulta ārstējas pacienti vecumā no 40 līdz 90 gadiem.

Insulta simptomi rodas pēkšņi un tā izpausmes atkarīgas no bojātās smadzeņu zonas. Visbiežāk tiek novērots vienas ķermeņa puses vājums vai nejūtīgums un paralīze, redzes un valodas traucējumi, reibonis, uztveres un līdzsvara traucējumi. Tāpat var attīstīties pēkšņi rīšanas traucējumi, bet retāka izpausme ir pēkšņas stipras galvassāpes. Dažkārt insulta pazīmes izpaužas īslaicīgi un izzūd diennakts laikā. Šādus traucējumus sauc par smadzeņu išēmisku lēkmi. Arī šajā gadījumā noteikti jādodas uz slimnīcu un jāveic neatliekama izmeklēšana un ārstēšana."Dažreiz pacientiem ir grūti pamanīt insultu, tādēļ pēc palīdzības uz slimnīcu viņi vēršas novēloti – pēc vairākām dienām vai pat nedēļas. Tomēr sekmīgai insulta ārstēšanai palīdzība ir nepieciešama nekavējoties un izšķirošas ir tieši pirmās stundas," uzsver Urtāne.

"Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas" Neiroloģijas nodaļā darbojas īpaša Insulta vienība, kas specializējusies insulta pacientu aprūpē un sniedz palīdzību slimības visakūtākajā periodā. Ārkārtīgi svarīgi palīdzēt pacientam pirmo 4 stundu laikā, lai būtu cerība, ka insults neatstās būtiskas sekas uz cilvēka veselību un dzīves kvalitāti. Ja insultu ir izraisījis asinsvada nosprostojums, tad slimnīcā ar īpašu metodi trombs tiek šķīdināts. Pēc insulta pacientam ilgstoši jālieto medikamenti un nepieciešama īpaša rehabilitācija, lai novērstu slimības radītās sekas.

Insulta risku var samazināt, koriģējot saslimšanas un ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Jākontrolē asinsspiediens, holesterīna līmenis un cukura līmenis. Daktere Urtāne iesaka, pārdomāt arī uzturu:"Tam jābūt pilnvērtīgam, jāsamazina dzīvnieku valsts tauku lietošana, vairāk jāēd zivju produkti. Jālieto augu un zivju eļļas, Omega3 taukskābes, kas pozitīvi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas." Tomēr, ja saslimšana jau ir piemeklējusi, noteikti jāatceras, ka insulta slimnieka tālākais liktenis ir tieši atkarīgs no iespējami ātrākas palīdzības sniegšanas.

Ja piemeklējušas insulta pazīmes, noderīgs var būt visā pasaulē pielietotais tests ĀTRI, kas var palīdzēt atpazīt insultu - jāpalūdz, lai cilvēks pasmaida un jānovērtē, vai sejas vienā pusē acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis uz leju, kā arī jāpārbauda, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un patstāvīgi noturēt abas rokas. Tāpat nepieciešams pārliecināties vai cilvēks spēj runāt un pateikt vai atkārtot vienkāršu teikumu. Ja cilvēks nespēj veikt kaut vai vienu no šīm darbībām, nekavējoties nepieciešams izsaukt atliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113.

Uz sarakstu