Ziņas & Raksti

Rēzeknes pilsdrupas atrodas pilskalnā, kur, vēl pirms uz tā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils, no devītā līdz 13. gadsimtam atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēlāko laiku mūra pili divos stāvos un ar torņiem 1285. gadā cēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms. Tā pastāvēja līdz pat 17. gadsimta vidum, līdz nocietināto pili nopostīja zviedri, un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Rēzeknes pilsdrupas ir senākais vēstures piemineklis, kā arī visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta pilsētā.

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 kilometru attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā īpaša vieta mākslai, mūzikai un literatūrai. Muiža ir piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, savukārt pēc renovācijas atdzimusi no jauna. Lūznavas muiža ir piedzīvojusi renovāciju un tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

Krāslavas jaunā pils jeb Plāteru pils, kuras celšana norisa gandrīz trīs desmitgades (1765. līdz 1791. gadam), un tās komplekss ir Krāslavas nozīmīgākais kultūrvēstures un arhitektūras piemineklis, kā arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākotnēji baroka stila ēkas celtniecība tika uzsākta pēc grāfa Konstantīna Ludviga Plātera pasūtījuma, taču tika noslēgta viņa jaunākā dēla Augusta Hiacinta Plātera laikā.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.

Pope vēstures avotos pirmoreiz minēta jau tālajā 1231. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem kā kiligunda (senais zemes iedalījums draudzēs). Popes muižas apbūves kompleksa pirmsākumi datējami ar 17. gadsimta sākumu, kad celta barona Bēra pils jeb tā sauktā kungu māja, kā arī vēlāk – 1653. gadu, kad celta vēl viena no vecākajām ēkām – medību pils. Popes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un iekļauta Eiropas kultūras mantojumā.

Šogad aprit jau 102. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Un, lai arī šis ir gads, kad mums visiem nākas pielāgoties dažādiem ierobežojumiem, atzīmēt valsts svētkus nebūt nenozīmē tikai pulcēšanos Krastmalā, lai kopīgi vērotu salūtu. Raksta turpinājumā piecas idejas par vietām, ko vērts apmeklēt Latvijas valsts svētku mēnesī.

Varakļānu muižas pils celta laikā no 1783. līdz 1789. gadam un ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, kā arī tai piešķirts Valsts arhitektūras pieminekļa statuss. Pils ēku, kā arī citas muižas apbūves kompleksa ēkas projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macotti. Kopš 1997. gada pils telpās atrodas Varakļānu novada muzejs, savukārt kopš 2009. gada – arī Varakļānu novada muzeja Tūrisma informācijas centrs.