Apstiprina prioritāros uzdevumus trim gadiem izglītības kvalitātes paaugstināšanai
Valdība otrdien, 9.jūnijā, apstiprinājusi izglītības nozares attīstībai nozīmīgu politikas plānošanas dokumentu - Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas plānu 2015. - 2017.gadam.Kā pilsētas informācijas portālu tīklam Pilseta24.lv ziņo Izglītības un zinātnes ministrijā, tajā noteikti 12 rīcības virzienos veicamie uzdevumi vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības mērķu sasniegšanai, par prioritāriem izvirzot izglītības vides sakātošanu, indivīdu prasmju pilnveidi un efektīvu pārvaldību.
Viens no galvenajām izaicinājumiem ir prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums. Tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.
Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ tiks pārskatīts mācību saturs vispārējā un profesionālajā izglītībā. Mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tajā skaitā paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā.
Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai tiks veidota moderna infrastruktūra un aprīkojums, ievērojot darba tirgus vajadzības un iekļaujošas izglītības principus.
Augstākajā izglītībā tiks atbalstīta augstskolu sadarbība kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, tostarp kopīgu doktorantūras studiju programmu izveidi, kvalitātes sistēmu attīstība, internacionalizācija, darba tirgus vajadzību ievērošana studiju saturā. Jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrāde veicinās augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanu.
Plašas iespējas paredzētas arī personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, sekmējot personu iesaisti arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.
Plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi gan sociālo partneru, gan nevalstisko organizāciju iesaisti.
Būtisku daļu no kopējā finansējuma rīcības plāna īstenošanai veido Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu piesaiste.
Rīcības plānā iekļautie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm.
Nosakot prioritāros uzdevumus trim gadiem, ņemtas vērā gan reģionālās atšķirības, gan demogrāfiskā situācija valstī, tostarp sabiedrības novecošanās, ilgstoši zemais dzimstības līmenis un iedzīvotāju emigrācija. Uz sarakstu