DU vēlas ciešāku sadarbību ar Rēzeknes augstskolu
Piektdien tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, pārrunāta valsts budžeta vietu sadale 2014./2015.akadēmiskajam gadam. Barševskis atzīmēja, ka, tāpat kā citām augstskolām, DU jāsamazina par 20% budžeta vietu skaits sociālo zinātņu un pedagoģijas jomā.
Ar ministriju panākta vienošanās par konkrētiem soļiem, kā to panākt. Universitāte piedāvāja neuzņemt jaunos studentus akadēmiskā bakalaura "socioloģijas" studiju programmā, kas ļautu nosegt plānoto samazinājumu. Tāpat 1.kursā uzņemšana nenotikšot vienā no pedagoģijas programmām - vizuālās mākslas skolotājs četrgadīgajā programmā. Tādējādi augstskolai arī nenāksies samazināt visās šīs jomas programmās budžeta vietas vienādi.
Augstskolas un ministrijas pārstāvji kopīgi nonākuši pie ieceres neuzņemt arī jaunus studējošo akadēmiskajā datorzinātņu bakalaura studiju programmā, jo tajā ir mazāks studentu skaits un augstskolā ir vēl viena līdzīga programma, par kuru jauniešiem lielāka interese. Līdz ar to budžeta vietas tiks novirzītas profesionālā bakalaura studiju programmai informācijas tehnoloģijas.
Visās iepriekš minētajās programmās jau patlaban studējošie varēs pabeigt savas iesāktās studijas.
Tāpat pārrunāts jautājums par reģionālo augstskolu attīstību un reģiona vēlmes. Barševskis akcentēja, ka DU ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Rēzeknes augstskolu, lai reģiona ietvaros pārdomātu studiju virzienus un programmas, kuras veidot kopīgi un izvērtēt augstskolu stiprās puses un virzienus, kuros specializēties. Viņš norādīja, ka būtu jāspecializējas tajos virzienos, kuri augstskolās ir īpaši, bet vienlaikus kādām jomām būtu jābūt abās augstskolās, piemēram, informācijas tehnoloģijām, kurā speciālisti darba tirgū ir pieprasīti.
DU rektors domā, ka sarunas par to jāsāk abām augstskolām kopā ar Latgales plānojošo reģionu, lai pārrunātu reģionālo specializāciju. Barševskis akcentēja, ka šajā gadījumā runa nav par apvienošanos, bet par augstskolu ciešāku sadarbību, varbūt par vairākām kopīgām studiju programmām un kopīgu stratēģiju attīstībai reģionā. Viņš pauda cerību, ka Rēzeknes augstskola iesaistīsies.
Pēc rektora domām, daudz kas varētu tikt paveikts jau līdz jaunajai studentu uzņemšanai, taču jautājuma virzība atkarīga no visu pušu ieinteresētības.
Barševskis arī paudis izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP) savas bažas, ka ir svarīgi nepazaudēt fundamentālās zinātnes lietas, kurās DU jau vairākus gadus ir "pietiekami augsti rezultāti, sasniegta zināma ekselence". Tāpat augstskolai svarīgi saglabāt doktorantūras studijas tajos virzienos, kuros ir kapacitāte. To kā svarīgu esot atzīmējis arī plānošanas reģions.
DU rektors veltīja atzinīgus vārdus tam, kā šogad noritēja saruna par budžeta vietu sadali, jo ir skaidri un argumentēti uzstādījumi no ministra puses, un kopumā notikusi ļoti racionāla un konstruktīva saruna, kurā piedalījās arī Latgales plānošanas reģiona un Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji.
Jau vēstīts, ka, sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā "Izglītība" budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.
Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.
Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.
Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.
Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.
IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.
2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām - 5 925 544 miljoni latu.
Uz sarakstu
