Latgales lakstīgala komunikācijas zinātnē

22.maijā Latvijas Universitātes (LU) Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē savu promocijas darbu "Latgales reģiona prese kultūrsociālajā telpā" veiksmīgi aizstāvēja un doktora zinātnisko grādu komunikācijas zinātnē ieguva Rēzeknes Augstskolas (RA) lektore un Reģionālistikas zinātniskā institūta zinātniskā asistente Sandra Murinska-Gaile.

Studējot doktora studiju programmā, uz ko pamudināja arī RA piedāvātā iespēja studēt Latvijas Universitātes doktorantūrā, Sandra izvēlējās nomainīt iepriekš pētāmo jomu – no filoloģijas pievēršoties komunikācijas zinātnei. Izvēle ir bijusi gluži likumsakarīga, jo liela daļa Sandras darba pieredzes ir saistīta tieši ar masu informācijas līdzekļiem. Rakstu veidošana vietējam laikrakstam, darbs reģionālajā televīzijā un RA Sabiedrisko attiecību nodaļā deva impulsu pievērsties tieši komunikācijas jomai. Tāpat jāuzsver, ka, iesaistoties Latgales lingvoteritoriālās vārdnīcas izveidē, Sandras šķirkļi bija par vietējiem masu medijiem. Līdz ar to var teikt, ka doktorantūrā tika turpināts projekta laikā iesāktais darbs.

"Pētīju Latgales reģiona drukāto presi, jo tā man likās kā fenomens. Sabiedrībā viedoklis par vietējiem laikrakstiem ne vienmēr ir pozitīvs. Man gribējās pierādīt, ka vietējā prese ir aktuāla un nozīmīga, un izpētīt, kur slēpjas vietējo laikrakstu popularitāte," stāsta jaunā doktore. Te jāakcentē, ka par vietējiem laikrakstiem ir ļoti maz pētījumu. Šobrīd top promocijas darbs par Kurzemes reģiona laikrakstu žurnālistiem, ir vēl daži atsevišķi darbi, bet uzmanība šai jomā joprojām tiek pievērsta minimāla. Līdz ar to Sandras veikums ir pirmais akadēmiskais pētījums šajā jomā. "Atceros, viesojoties laikraksta "Latgales Laiks" redakcijā, redaktore Zigrīda Some pēc intervijas teica, ka būšu Latgales lakstīgala, jo šis ir pirmais pētījums par Latgales reģiona laikrakstiem komunikācijas zinātnē," stāsta Sandra.

Sandras pētījumu veido divi fundamentāli virzieni – attīstības tendenču noteikšana (kādi laikraksti dibināti, kā mainījusies to tirāža u.tml.), apkopojot būtiskākos notikumus preses attīstībā, un komunikatīvā integrācija. "Veicot pētījumu, pielietoju komunikatīvi integrētās kopienas hipotēzi, – skatījos, kādā veidā vietējie laikraksti var veicināt piederību savai vietai, kopienai," stāsta Sandra.

Sandra stāsta, ka sarežģītākais pētījuma izstrādē esot bijusi ne tik vienkāršā piekļuve laikrakstiem. "Analizēju septiņus laikrakstus – "Latgales Laiks", "Ludzas Zeme", "Novadnieks" "Rēzeknes Vēstis", "Vaduguns", "Vietējā Latgales Avīze", "Миллион" –, kas izdoti laikposmā no 1991. līdz 2013. gadam, bet šie laikraksti nav pieejami vienā vietā. Tāpēc braucu uz Balviem, Ludzu, Preiļiem, uz Daugavpili, lai bibliotēkās lasītu reģionālos laikrakstus un veiktu to materiālu analīzi," atceras Sandra. "Kad biju maza, tad interesantākā vieta uz pasaules man šķita pasts, jo tur bija daudz žurnālu un avīžu, ko varētu lasīt. Lūk, doktorantūrā es varēju līdz mielēm izlasīt visus žurnālus. Viss notiek likumsakarīgi."

Tādu krasu pazīmju, ka drukātā prese varētu vairs nepastāvēt, neesot, jo vietējie laikraksti joprojām ir primārie ziņu avoti. Sandra uzskata, ka "ja būs jaunie autori, kuri ieviesīs jaunas idejas saturā, tad laikraksti pastāvēs. Tāpat elektroniskā vide ir iespēja, kā laikrakstiem zināmā mērā pielāgoties mūsdienu lasītāja vēlmēm, tomēr "tikai atsevišķiem laikrakstiem ir savas mājas lapas, kurās regulāri tiek atjaunota informācija".

"Mans atklājums bija Ziemeļlatgales laikraksts "Vaduguns". Kad analizēju publikācijas, pati aizrāvos. Ļoti patika dzīvesstāsti, atpazinu daudzus jauniešus, kuri Rēzeknes Augstskolā studējuši vai studē. Pārsteidza "Vaduguns" stratēģija – kā viņi strādā ar lasītājiem, kā veido saikni ar vietējiem iedzīvotājiem, piedāvājot lasītājiem dzīvesstāstus, jaunlaulāto iepazīšanās stāstus un foto," atceras pētniece.

Jaunā doktore saka, ka esot liels gandarījums par paveikto. "Pirmkārt, gandarījums par to, ka pētījumu paveicu, strādājot patstāvīgi, un, otrkārt, ka tas ir pirmais akadēmiskais pētījums par presi," viņa saka.

Jāpiebilst, ka promocijas darba aizstāvēšana notika dienu pirms Sandras dzimšanas dienas, līdz ar to Sandra smejoties teic, ka "iegūtais doktora grāds ir kā dāvana, ko pati sev uzdāvināju svētkos".

Jaunajiem pētniekiem Sandra iesaka rūpīgi izvēlēties pētāmā darba tēmu, jo ir svarīgi, lai, rakstot darbu, būtu interesanti un lai būtu redzams arī praktisks pielietojums. Tā, piemēram, Sandra, sadarbojoties ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, sniedz izvērtējumu par Latgales mediju telpu. Tāpat būtisks aspekts ir strukturēt darba rakstīšanas procesu un mācēt sabalansēt laiku gan studijām, gan arī brīvajam laikam. "Darba rakstīšanas laikā centos atvēlēt laiku arī saviem hobijiem un ģimenei – braucu ar velosipēdu, skatījos kino, spēlējos ar dēliņu. Darot fizisku darbu, pēc tam ir enerģija, ko ieguldīt zinātnē," atzīst Sandra.

Uz sarakstu